Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma: kas tā ir, kā tā darbojas un ko tā nozīmē globālajai tirdzniecībai

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas definīcija
Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) — dēvēta arī par “cap-and-trade” (ierobežojumu un tirdzniecības) sistēmu — ir tirgus mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Valdība vai iestāde nosaka ierobežojumu (cap) kopējām CO2 emisijām attiecīgajās nozarēs. Uzņēmumi saņem vai iegādājas kvotas, lai segtu savas emisijas. Tie, kas emitē mazāk, var pārdot liekās kvotas; tie, kas emitē vairāk, ir spiesti iegādāties papildu kvotas. ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (EU ETS) ir pasaulē lielākais oglekļa tirgus, kas aptver enerģētiku, smago rūpniecību, aviāciju un jūras pārvadājumus.

---

Satura rādītājs

1. Kā darbojas “cap-and-trade” sistēma
2. EU ETS: pasaulē lielākais oglekļa tirgus
3. ES kvotas (EUA): tirgojamais instruments
4. Fāžu vēsture un EUA cenu sabrukums
5. Aptvertās nozares: enerģētika, rūpniecība, aviācija, jūras pārvadājumi
6. Jūras pārvadājumi: ETS iekļaušana no 2024. gada
7. Kā kuģniecības uzņēmumi iekļauj ETS izmaksas kravu tarifos
8. UK ETS: atšķirības pēc Brexit
9. CBAM: Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
10. Bieži uzdotie jautājumi
11. Galvenie secinājumi

---

Kā darbojas “cap-and-trade” sistēma

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai ir trīs galvenie elementi: ierobežojums (cap), kvotas un tirdzniecības tirgus.

Ierobežojums (cap) ir kopējais CO2 (un citu siltumnīcefekta gāzu) daudzums, ko visiem iesaistītajiem uzņēmumiem atļauts emitēt noteiktā laika periodā. Valdība nosaka šo ierobežojumu un laika gaitā to samazina. Katru gadu ierobežojums sarūk. Tas rada spiedienu samazināt emisijas, jo atļauju piesārņot apjoms ir ierobežots un samazinās.

Kvotas (sauktas arī par atļaujām vai kredītiem) pārstāv tiesības emitēt vienu tonnu CO2 ekvivalenta. Uzņēmumi saņem noteiktu skaitu bez maksas (piešķīrums) vai iegādājas tās valdības izsolēs. Katra atbilstības gada beigās katram uzņēmumam ir jānodod pietiekams daudzums kvotu, lai segtu savas faktiskās emisijas. Ja uzņēmums ir emitējis 1000 tonnas CO2, tam jānodod 1000 kvotas.

Tirdzniecības tirgus ļauj kvotām pārvietoties starp uzņēmumiem. Uzņēmums, kas samazinājis emisijas, pateicoties efektivitātes uzlabojumiem vai ieguldījumiem tīrā enerģijā, iegūs liekas kvotas, kuras tam nav vajadzīgas — tas var tās pārdot. Uzņēmums, kuram ir grūtības samazināt emisijas, var iegādāties papildu kvotas, lai segtu savu faktisko izlaidi. Kvotu cena, ko nosaka tirgus pieprasījums un piedāvājums, sniedz finansiālu signālu. Kad cena ir augsta, uzņēmumiem ir lielāks stimuls investēt emisiju samazināšanā. Kad tā ir zema, emisiju samazināšana var nebūt izmaksu ziņā konkurētspējīgāka par vienkāršu kvotu pirkšanu.

Sistēmas elegance slēpjas tajā, ka valdība nenosaka, kā uzņēmumiem jāsamazina emisijas. Uzņēmumi izvēlas lētākos pieejamos risinājumus, un tirgus efektīvi sadala emisiju samazināšanas slogu visā ekonomikā.

---

EU ETS: pasaulē lielākais oglekļa tirgus

ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma sāka darboties 2005. gadā saskaņā ar ES direktīvu 2003/87/EC. Tā bija pirmā liela mēroga starptautiskā oglekļa tirgus sistēma pasaulē un joprojām ir lielākā.

EU ETS aptver aptuveni 10 000 iekārtu visā ES, kā arī Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā. Šīs iekārtas — spēkstacijas, tērauda rūpnīcas, cementa ceplis, stikla krāsnis, papīrfabrikas, alumīnija kausētavas, aviācijas operatori un (no 2024. gada) kuģniecības uzņēmumi — kopumā rada aptuveni 40% no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Sistēma darbojas pa fāzēm:

Fāze	Periods	Galvenās iezīmes
1. fāze	2005-2007	Izmēģinājuma fāze. Pārmērīgs bezmaksas kvotu piešķīrums. EUA cena nokritās gandrīz līdz nullei.
2. fāze	2008-2012	Saskaņota ar Kioto protokola saistību periodu. Finanšu krīze samazināja rūpnieciskās emisijas, pasliktinot pārprodukcijas problēmu.
3. fāze	2013-2020	Pāreja no bezmaksas piešķīruma uz izsolēm (vairāk nekā 80% enerģētikas sektora kvotu). ES mēroga ierobežojums (nevis nacionāls).
4. fāze	2021-2030	Stiprināta ierobežojuma samazināšanas trajektorija (2,2% gadā līdz 2024. gadam, pēc tam 4,3% gadā no 2024. gada). Jūras pārvadājumu iekļaušana.

EU ETS ierobežojuma samazināšana ir galvenais mehānisms ilgtermiņa emisiju samazināšanai. Samazinoties ierobežojumam, kvotu trūkums palielinās, atbalstot EUA cenu.

---

ES kvotas (EUA): tirgojamais instruments

ES kvota (EUA) ir EU ETS pamatvienība: tiesības emitēt vienu tonnu CO2 ekvivalenta. EUA tiek:

• Izsolītas ES dalībvalstīs enerģijas biržās (galvenokārt EEX Leipcigā un ICE Futures Europe Londonā).
• Tirgotas sekundārajos tirgos, izmantojot ICE Futures Europe (galvenais nākotnes līgumu tirgus), EEX un ārpusbiržas (OTC) brokeru tirgus.
• Nodotas katru gadu līdz 30. aprīlim, aptverot iepriekšējā gada emisijas.

ICE EUA nākotnes līgums (tikeris: C) ir likvīdākais oglekļa nākotnes instruments pasaulē. Tas tiek tirgots 1000 EUA partijās (1000 tonnas CO2), un tam ir aktīvi līgumi tūlītējai norēķināšanai, kā arī piegādēm decembrī un vairākus gadus uz priekšu.

EUA cenu vēsture:

Periods	EUA cenu diapazons	Galvenais dzinējspēks
1. fāze (2005-07)	0-30 €/tonna, kritums līdz ~0 €	Pārmērīgs piešķīrums; aizliegums pārnest kvotas starp fāzēm
2. fāze (2008-12)	5-30 €/tonna, kritums līdz ~3-5 €	Pārmērīgs piešķīrums, finanšu krīzes izraisīts emisiju samazinājums
3. fāzes sākums (2013)	~5-8 €/tonna	Dominējošā strukturālā pārprodukcija
2018-2019 atveseļošanās	15-25 €/tonna	Paziņojums par Tirgus stabilitātes rezerves (MSR) ieviešanu
2021. gada kāpums	30-55 €/tonna	Pieprasījuma atjaunošanās pēc COVID, stingrāki ierobežojumi, enerģētikas pāreja
2022-2023 pīķis	80-100 €/tonna	Enerģētikas krīze, pāreja no gāzes uz oglēm enerģētikā
2024. gada diapazons	50-75 €/tonna	Korekcija pēc pīķa; politiskā nenoteiktība par 4. fāzi

Vissvarīgākā strukturālā reforma bija Tirgus stabilitātes rezerves (MSR) ieviešana 2019. gadā. MSR automātiski izņem no apgrozības liekās kvotas, kad to kopējais skaits pārsniedz noteiktu slieksni, un atbrīvo tās, kad pārpalikums krītas zem noteiktā līmeņa. Šis mehānisms novērš pārprodukciju, kas izraisīja cenu sabrukumu 1. un 2. fāzē.

---

Fāžu vēsture un EUA cenu sabrukums

Izpratne par to, kāpēc 1. un 2. fāzē cenas sabruka, ir svarīga, lai novērtētu pašreizējās sistēmas ticamību.

1. fāze (2005-2007): ES piešķīra bezmaksas kvotas, balstoties uz rūpniecisko emisiju aplēsēm, taču tās bija pārāk dāsnas. Kad 2006. gada maijā tika publiskoti 2005. gada dati, kļuva skaidrs, ka tirgū ir bijis pārmērīgs piešķīrums. EUA cenas nokritās no aptuveni 30 €/tonna līdz mazāk nekā 1 €/tonna gandrīz vienas nakts laikā. Tā kā kvotas nebija iespējams “uzkrāt” (banked) 2. fāzei, pārpalikums kļuva bezvērtīgs.

2. fāze (2008-2012): Uzkrāšana bija atļauta, taču 2008.-2009. gada finanšu krīze apturēja rūpniecisko izlaidi un emisijas, radot milzīgu neizmantoto kvotu pārpalikumu. EUA cenas nokritās no 15-20 €/tonna 2008. gadā līdz 3-5 €/tonna 2012. gadā. ES tika kritizēta par sistēmas izstrādi bez mehānisma šādas strukturālas pārprodukcijas pārvaldīšanai.

Reformas pēc 3. fāzes: ES 2019. gadā ieviesa Tirgus stabilitātes rezervi. Tika arī “atlikta” kvotu izlaišana, lai novērstu tūlītēju pārprodukciju. Šīs reformas, apvienojumā ar reālu ierobežojuma samazināšanu no 4. fāzes, izraisīja cenu atjaunošanos līdz 80-100 €/tonna 2022.-2023. gadā.

Mācība: “cap-and-trade” sistēma darbojas tikai tad, ja ierobežojums ir faktiski saistošs (pietiekami stingrs, lai uzņēmumiem būtu jāpērk kvotas) un ja pastāv mehānisms strukturālās pārprodukcijas absorbēšanai. EU ETS sākotnējos gados nebija neviena no šiem elementiem, un cenas atspoguļoja šo kļūmi.

---

Aptvertās nozares: enerģētika, rūpniecība, aviācija, jūras pārvadājumi

Enerģētika un siltumapgāde: Lielākais aptvertais sektors. Spēkstacijas un rūpnieciskās sadedzināšanas iekārtas, kuru termiskā jauda pārsniedz 20 MW. Enerģētikas sektors bija galvenais 3. fāzes mērķis, jo tam bija visrentablākās dekarbonizācijas iespējas (pāreja no oglēm uz gāzi un atjaunojamiem energoresursiem).

Smagā rūpniecība: Tērauds, cements, alumīnijs, stikls, keramika, papīrs, pārstrāde. Šīs nozares saņem daļu bezmaksas kvotu, pamatojoties uz etaloniem (efektīvākās iekārtas katrā nozarē), taču piešķīrums laika gaitā tiek samazināts līdz pilnīgai izsolei.

Aviācija: Aviācija Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ir iekļauta kopš 3. fāzes. Starptautiskie lidojumi (ārpus EEZ) sākotnēji netika iekļauti; pārklājuma paplašināšana uz starptautisko aviāciju joprojām ir strīdīgs jautājums ICAO sarunās.

Jūras pārvadājumi (no 2024. gada): Nozīmīgākā nesenā paplašināšanās. No 2024. gada janvāra kuģniecības uzņēmumiem ir jānodod EUA par CO2 emisijām no reisiem:

• 100% reisiem starp ES ostām;
• 50% reisiem starp ES ostu un ostu ārpus ES;
• Attiecas uz kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 5000 tonnu.

Iekļaušana notiek pakāpeniski: 40% emisiju jāsedz 2024. gadā, 70% 2025. gadā un 100% no 2026. gada.

---

Jūras pārvadājumi: ETS iekļaušana no 2024. gada

EU ETS paplašināšana uz jūras pārvadājumiem ir nozīmīgākā regulējošā izmaiņa kuģniecības nozarē kopš sēra ierobežojumu ieviešanas (IMO 2020).

Kā tas darbojas: Kuģniecības uzņēmumam, kas ir atbildīgs par kuģi (parasti kuģa īpašnieks vai uzņēmums, kas norādīts kā atbildīgais kuģa drošības pārvaldības sistēmā), ir jāreģistrējas ES MRV (uzraudzības, ziņošanas, verificēšanas) sistēmā un jānodod EUA par savām CO2 emisijām aptvertajos reisos.

Atbilstības persona ir Atbilstības dokumenta turētājs (uzņēmums ar vispārēju atbildību par kuģa darbību, parasti komerciālais pārvaldnieks). Tas ir svarīgi kravas pārvadājumu līgumu un fraktēšanas sarunās — pusei, kas nodod kvotas, ir jāatgūst šīs izmaksas no puses, kas kuģi izmanto.

Praktisks piemērs: Panamax beramkravu kuģis, kas pārvadā Brazīlijas dzelzsrūdu no Santosas uz Roterdamu (reiss starp ES un valsti ārpus ES) 2025. gadā šajā reisā emitē aptuveni 3500 tonnas CO2. 2025. gadā 70% no šīm emisijām (2450 tonnas) ir jāsedz ar EUA. Pie 60 €/tonna cenas tas nozīmē 147 000 € ETS atbilstības izmaksu par vienu reisu.

Konteineru pārvadājumu izmaksas par TEU ES maršrutos: 2024. gada aplēses bija 10-50 $ par TEU atkarībā no maršruta garuma, kuģa efektivitātes un EUA cenas.

---

Kā kuģniecības uzņēmumi iekļauj ETS izmaksas kravu tarifos

Kuģniecības līnijas ir ātri reaģējušas, lai atgūtu EU ETS atbilstības izmaksas no kravu pasūtītājiem.

ETS piemaksas: Lielākie konteineru kuģniecības uzņēmumi no 2024. gada sākuma ieviesa skaidras EU ETS piemaksas. CMA CGM, Hapag-Lloyd, MSC un Maersk publicē EU ETS piemaksas — parasti izteiktas par TEU katram reisa veidam (ES-ES, ES-ārpuses ES ienākošie, ES-ārpuses ES izejošie).

Tipisks piemaksu līmenis (2024): Aptuveni 10-50 $ par TEU intra-Eiropas maršrutos un 20-80 $ par TEU Āzijas-Eiropas maršrutos ar apstāšanos ES ostās, atkarībā no maršruta un EUA cenas aprēķina brīdī.

Šīs piemaksas ir indeksētas pēc EUA cenām un tiek periodiski atjauninātas. Mainoties EUA cenām, piemaksas tiek pielāgotas ar īsu laika nobīdi.

Beramkravu kuģiem un tankkuģiem EU ETS izmaksas parasti tiek apspriestas fraktēšanas līgumos. Fraktēšanas līgumi tagad regulāri ietver noteikumus, kuros norādīts, kura puse ir atbildīga par EUA iegūšanu un nodošanu, ar atlīdzināšanas klauzulām.

Importētājiem un piegādes ķēdes vadītājiem: EU ETS izmaksas tagad ir reāla, kvantificējama kuģniecības izmaksu sastāvdaļa kravām, kas tiek ievestas ES, izvestas no tās vai pārvietotas tās iekšienē. Tās ir jāiekļauj kopējās preču izmaksās (landed cost) un budžetos.

---

UK ETS: atšķirības pēc Brexit

Kad Apvienotā Karaliste 2021. gada janvārī izstājās no ES, tā izstājās arī no EU ETS. No 2021. gada maija AK uzsāka savu UK ETS, kas lielā mērā atspoguļo EU ETS struktūru.

Galvenās līdzības ar EU ETS:

• Tāda pati “cap-and-trade” struktūra;
• Tās pašas aptvertās nozares (enerģētika, smagā rūpniecība, aviācija AK ietvaros);
• AK kvotu (UKA) cenas tiek noteiktas atsevišķi, taču tās kopumā korelē ar EUA cenām.

Galvenās atšķirības no EU ETS:

• UK ETS vēl neiekļauj jūras pārvadājumus (ES ETS jūrniecības iekļaušana neattiecas uz AK);
• UK ETS ir atšķirīga (un kopumā dāsnāka) sākotnējā ierobežojuma trajektorija;
• UK ETS kvotas (UKA) tiek tirgotas ICE Futures Europe atsevišķi no EUA; cenas vēsturiski ir bijušas zemākas nekā EUA cenas;
• UK ETS sāka darboties ar cenu atbalsta mehānismu (cenu ierobežošanas pasākumi), kāda nav EU ETS.

2024. gadā UK ETS kvotu cenas bija diapazonā no aptuveni 30-55 £/tonna CO2 — kopumā par 10-20% zemākas nekā salīdzināmās EUA cenas.

Praktiskā nozīme globālajiem preču tirgotājiem: sūtījums vai ražošanas posms AK šobrīd neizraisa jūrniecības ETS izmaksas, taču rūpnieciskās emisijas no AK rūpnīcām rada UK ETS izmaksas. Piegādes ķēdes, kas aptver gan AK, gan ES, saskaras ar diviem atsevišķiem oglekļa cenu noteikšanas režīmiem ar atšķirīgām cenām un nedaudz atšķirīgiem noteikumiem.

---

CBAM: Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (CBAM) — izveidots ar ES Regulu 2023/956 — ir tieši saistīts ar EU ETS un ir izstrādāts, lai novērstu oglekļa noplūdi.

Oglekļa noplūde ir risks, ka Eiropas ražotāji, saskaroties ar EU ETS oglekļa izmaksām, zaudēs tirgus daļu importam no valstīm, kurās nav līdzvērtīgas oglekļa cenu noteikšanas, vai arī Eiropas ražošana pārcelsies uz ārzemēm, lai izvairītos no šīm izmaksām, tādējādi vienkārši pārvietojot emisijas citur.

CBAM risina šo problēmu, uzliekot oglekļa izmaksas specifisku oglekļietilpīgu preču importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Sākotnēji aptvertās nozares:

• Tērauds un dzelzs (tostarp daži pakārtotie produkti);
• Alumīnijs;
• Cements;
• Mēslošanas līdzekļi (amonjaks, slāpekļskābe un atvasinātie produkti);
• Elektrība;
• Ūdeņradis.

Grafiks:

• 2023. gada oktobris – 2025. gada decembris: Pārejas fāze — ES importētājiem ir jāziņo par ietverto oglekļa saturu, bet maksājumi nav nepieciešami.
• No 2026. gada janvāra: Pilna darbība — importētājiem būs jāpērk CBAM sertifikāti par cenu, kas piesaistīta iknedēļas vidējai EU ETS izsoļu cenai.

Kā CBAM darbojas praksē: ES tērauda importētājs no Indijas aprēķina tērauda ražošanā iekļauto CO2 daudzumu (tonnās uz tērauda tonnu). Tas atņem jebkuru oglekļa cenu, kas jau samaksāta Indijā saskaņā ar vietējo oglekļa shēmu. Pēc tam tas iegādājas CBAM sertifikātus par atlikušajām emisijām par pašreizējo EU ETS cenu.

Preču importētājiem un iepirkumu komandām: CBAM nozīmē, ka efektīvās oglekļa izmaksas tērauda, alumīnija, mēslošanas līdzekļu un cementa importam ES tagad ietver EU ETS cenu — pat ja ražotājs ir ārpus ES. Tas maina materiālu iepirkumu konkurences vidi un pārveido tirdzniecības plūsmas skartajām precēm.

---

Bieži uzdotie jautājumi

Kāda ir atšķirība starp ETS un oglekļa nodokli?

Oglekļa nodoklis nosaka fiksētu cenu par tonnu CO2 un ļauj emisiju daudzumam mainīties. ETS nosaka fiksētu pieļaujamo emisiju daudzumu (ierobežojumu) un ļauj cenai mainīties. ETS sistēmā vides iznākums (kopējais emisiju samazinājums) tiek garantēts ar ierobežojumu; izmaksas ir nenoteiktas. Oglekļa nodokļa gadījumā izmaksas ir noteiktas, bet emisiju samazinājums — nē. Abas ir tirgus pieejas emisiju samazināšanai.

Kas notiek, ja uzņēmums nenodod pietiekami daudz EUA?

Uzņēmums, kas līdz 30. aprīļa termiņam nenodod pietiekamu daudzumu kvotu, saskaras ar 100 € sodu par katru CO2 tonnu (indeksētu atbilstoši inflācijai 4. fāzē), turklāt tam tik un tā ir jānodod trūkstošās kvotas nākamajā gadā. Šis sods ir bargs un tiek konsekventi piemērots.

Kāpēc EU ETS cenas sabruka 1. un 2. fāzē?

1. fāzē ES piešķīra pārāk daudz bezmaksas kvotu, balstoties uz pārāk dāsnām aplēsēm. Kad reālie dati parādīja tirgus pārprodukciju, cenas nokritās gandrīz līdz nullei. Uzkrāšana starp 1. un 2. fāzi nebija atļauta, tāpēc pārpalikums kļuva bezvērtīgs. 2. fāzē 2008.-2009. gada finanšu krīze krasi samazināja rūpniecisko izlaidi un emisijas, radot strukturālu pārprodukciju, kas uzturēja zemas cenas līdz brīdim, kad tika ieviesta Tirgus stabilitātes rezerve.

Kā kuģniecības uzņēmumi aprēķina savas ETS saistības?

Kuģniecības uzņēmumi ziņo par savām CO2 emisijām par katru reisu saskaņā ar ES MRV sistēmu. EU ETS atbilstībai aptvertās emisijas tiek aprēķinātas kā: (patērētā degviela reisā tonnās) × (degvielas veida CO2 emisijas koeficients). Pēc tam uzņēmums nodod EUA atbilstoši nepieciešamajam procentuālajam apjomam no šīm emisijām (40% 2024. gadā, 70% 2025. gadā, 100% no 2026. gada).

Ko CBAM nozīmē preču importētājam?

Ja importējat tēraudu, alumīniju, cementu, mēslošanas līdzekļus vai elektrību ES, CBAM prasīs jums ziņot par ietverto oglekļa saturu no 2023. gada oktobra un iegādāties CBAM sertifikātus no 2026. gada janvāra. Sertifikātu cena ir piesaistīta EU ETS cenām. Praktiskā ietekme: oglekļietilpīgi materiāli, kas ražoti valstīs bez oglekļa cenu noteikšanas, kļūs dārgāki ievedot ES, samazinot cenu priekšrocības, kas tiem šobrīd ir salīdzinājumā ar ES ražotājiem, kuri maksā EU ETS izmaksas.

Kā UK ETS izskatās salīdzinājumā ar EU ETS 2024. gadā?

Abas ir “cap-and-trade” sistēmas, kas aptver līdzīgas nozares. UK ETS kvotas (UKA) parasti tiek tirgotas par 30-55 £/tonna CO2, aptuveni 10-20% zem EU ETS cenām. UK ETS vēl neiekļauj jūras pārvadājumus. Abas sistēmas nav savienotas — AK uzņēmums nevar izmantot UKA, lai izpildītu EU ETS saistības, un otrādi. Pēc Brexit AK ir paudusi interesi par abu sistēmu savienošanu nākotnē, taču grafiks nav noteikts.

---

Galvenie secinājumi

• ETS (“cap-and-trade” sistēma) nosaka kopējo emisiju ierobežojumu, izsniedz tirgojamas kvotas un pieprasa uzņēmumiem nodot vienu kvotu par katru emitēto CO2 tonnu.
• EU ETS ir pasaulē lielākais oglekļa tirgus, kas darbojas kopš 2005. gada un aptver aptuveni 40% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām no enerģētikas, smagās rūpniecības, aviācijas un (no 2024. gada) jūras pārvadājumiem.
• ES kvotas (EUA) tiek tirgotas ICE Futures Europe; cenas sabruka 1. un 2. fāzē pārmērīga piešķīruma dēļ, atjaunojās pēc 2019. gada Tirgus stabilitātes rezerves reformām un sasniedza 100 €/tonna 2022.-2023. gadā.
• Jūras pārvadājumu iekļaušana notiek pakāpeniski: 40% emisiju segšana 2024. gadā, 70% 2025. gadā, 100% no 2026. gada, radot reālas, kvantificējamas oglekļa izmaksas reisos, kas saistīti ar ES.
• Kuģniecības uzņēmumi ir ieviesuši EU ETS piemaksas (parasti 10-80 $ par TEU atkarībā no maršruta), lai atgūtu atbilstības izmaksas no kravu klientiem.
• UK ETS struktūra ir līdzīga EU ETS, taču sistēma darbojas atsevišķi ar zemākām cenām (aptuveni 30-55 £/tonna); jūrniecība UK shēmā vēl nav iekļauta.
• CBAM (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms) attiecina ES ETS oglekļa izmaksas uz tērauda, alumīnija, cementa, mēslošanas līdzekļu un ūdeņraža importu no valstīm ārpus ES, novēršot oglekļa noplūdi; pilna darbība sākas 2026. gada janvārī.
• Piegādes ķēdes profesionāļiem EU ETS izmaksas tagad ir reāla budžeta pozīcija kuģniecības un iepirkumu komandām, kas strādā ar kravām, kuras skar ES.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: the European programme that pioneered this policy approach, how carbon permit prices feed through to power generation costs and the new category of price exposure these schemes create for emitters.