Pasaules vadošās urīnvielas ražotājvalstis: reitingi, atkarība no dabasgāzes un piegādes ķēdes riski

Urīnvielas ražotājvalstu definīcija
Urīnviela ir pasaulē visvairāk tirgotais slāpekļa mēslojums, ko sintezē no amonjaka un CO₂ procesā, kuram nepieciešams liels un nepārtraukts dabasgāzes daudzums. Ķīna ir pasaulē lielākā ražotāja ar 50–60 miljoniem tonnu gadā, taču lielāko daļu patērē iekšzemē. Krievija ir pasaules vadošā eksportētāja. Katara, Ēģipte, Saūda Arābija un Indonēzija arī ir nozīmīgas ražotājas. Urīnvielas ražošanas ģeogrāfiju gandrīz pilnībā nosaka piekļuve lētai dabasgāzei — valstis bez lētiem gāzes resursiem nespēj konkurēt. Globālo tirgu vairākkārt ir satricinājuši Ķīnas eksporta aizliegumi, Krievijai noteiktās sankcijas un 2022. gada enerģētikas krīze Eiropā.

---

Satura rādītājs

1. Globālie urīnvielas ražošanas reitingi
2. Dabasgāzes nozīme: kāpēc ģeogrāfija ir noteicošais faktors
3. Ķīna: milzis, kas lielākoties patur savu urīnvielu
4. Krievija: pasaulē dominējošā urīnvielas eksportētāja
5. Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika: gāzes bagātie eksportētāji
6. Indija: pasaulē lielākā importētāja
7. Ķīnas 2024. gada eksporta aizliegums: kā viena valsts ietekmēja globālos tirgus
8. Kā tiek noteiktas urīnvielas cenas: NOLA un globālie etaloni
9. Biežāk uzdotie jautājumi
10. Galvenie secinājumi

---

Globālie urīnvielas ražošanas reitingi

Urīnvielas ražošana ir būtiski mainījusies kopš pirms 2022. gada datiem, kas plaši izplatīti tiešsaistē. Karš Ukrainā, Krievijai noteiktās sankcijas, enerģētikas krīze un Ķīnas eksporta ierobežojumi ir mainījuši situāciju. Zemāk ir sniegtas aplēses 2023.–2024. gadam:

Vieta	Valsts	Aplēstā jauda (Mt/gadā)	Neto tirdzniecības pozīcija
1	Ķīna	55–65	Lielākoties iekšzemes patēriņš; periodiska eksportētāja
2	Krievija	15–18	Liela eksportētāja
3	Indija	15–18	Liela importētāja, neskatoties uz lielu ražošanu
4	Katara	5–7	Liela eksportētāja
5	Saūda Arābija	4–5	Eksportētāja (Sabic/Ma’aden)
6	Indonēzija	3–5	Reģionālā eksportētāja
7	Ēģipte	3–5	Liela eksportētāja
8	Omāna	2–3	Eksportētāja
9	ASV	4–6	Neto importētāja, neskatoties uz vietējo ražošanu
10	Ukraina	1–2 (pirms kara)	Liela eksportētāja pirms 2022. gada; smagi ietekmēta

Vissvarīgākā atšķirība: ražošanas apjoms un eksporta apjoms ir ļoti atšķirīgas lietas. Ķīna ražo vairāk urīnvielas nekā jebkura cita valsts, taču lielāko daļu patērē iekšzemē. Krievija ražo mazāk, bet eksportē ievērojami lielāku daļu. Katarai ir salīdzinoši mērena ražošanas jauda, taču tā eksportē gandrīz visu saražoto.

---

Dabasgāzes nozīme: kāpēc ģeogrāfija ir noteicošais faktors

Urīnviela tiek sintezēta divos posmos:

1. posms: Haber-Bosch amonjaka sintēze
Slāpeklis (no gaisa) + ūdeņradis (no dabasgāzes, izmantojot tvaika metāna reformingu) → amonjaks (NH₃)

Dabasgāze (metāns, CH₄) nodrošina gan ūdeņraža izejvielu, gan enerģiju šai reakcijai. Process norit 150–300 bāru spiedienā un 400–500°C temperatūrā. Tas pēc būtības ir energoietilpīgs.

2. posms: Urīnvielas sintēze
Amonjaks + CO₂ (arī no reforminga procesa) → urīnviela (CO(NH₂)₂)

Rezultāts: katras urīnvielas tonnas saražošanai nepieciešami aptuveni 580–600 kubikmetri dabasgāzes izejvielām un enerģijai. Dabasgāze parasti veido 70–80% no urīnvielas ražošanas izmaksām.

Šis fakts izskaidro visu urīnvielas ražošanas ģeogrāfiju:

• Valstis ar lētu un pieejamu dabasgāzi var ražot urīnvielu konkurētspējīgi: Krievija (Gazprom gāze par regulētām iekšzemes cenām), Katara (saistītā gāze no North Field), Saūda Arābija, Omāna, Ēģipte, Alžīrija.
• Valstis ar dārgu vai importētu gāzi nevar konkurēt: Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Japāna. Eiropas amonjaka/urīnvielas ražotnes periodiski ir pilnībā apturējušas darbību gāzes cenu kāpuma laikā.
• Ķīna ir izņēmums: tā izmanto gan dabasgāzi, gan ogļu gazifikāciju ūdeņraža ražošanai. Ķīnas “ogļu-urīnvielas” rūpnīcas ir mazāk efektīvas uz tonnu, taču ekonomiski pamatotas, kad ogles ir lētas attiecībā pret gāzi.

Kad Eiropas dabasgāzes cenas 2022. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni (pēc Krievijas un Ukrainas kara un Krievijas gāzes piegāžu samazināšanas), Eiropas slāpekļa mēslojuma ražošana kritās par 60–70%. Rūpnīcas apturēja darbību. Tas piespieda Eiropas valstis doties uz importa tirgu, ierobežojot globālo urīnvielas piedāvājumu un būtiski paaugstinot NOLA un citu etalonu cenas.

Gāzes izmaksu saikne nozīmē, ka urīnvielas cenas seko dabasgāzes cenām ar nobīdi un reizinātāju. Kad Henry Hub (ASV gāzes etalons) vai TTF (Eiropas gāzes etalons) cenas kāpj, slāpekļa mēslojuma cenas parasti seko dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

---

Ķīna: milzis, kas lielākoties patur savu urīnvielu

Ķīnas urīnvielas ražošanas jauda 55–65 miljonu tonnu apmērā gadā pārspēj visas pārējās valstis. Salīdzinājumam: kopējā globālā urīnvielas tirdzniecība ir aptuveni 50–55 miljoni tonnu gadā — Ķīna saražo vairāk nekā viss starptautiski tirgotais apjoms, un lielāko daļu patērē pašu mājās.

Ķīnas lauksaimniecības sektors — pasaulē lielākais, kas apgādā 1,4 miljardus cilvēku, — pieprasa milzīgu daudzumu slāpekļa mēslojuma. Kviešu, rīsu un kukurūzas audzēšanai Ziemeļķīnas līdzenumā un citos lauksaimniecības reģionos ir nepieciešams liels mēslojuma daudzums.

Ķīnas valdība periodiski ierobežo urīnvielas eksportu, lai nodrošinātu iekšzemes piegāžu stabilitāti un cenu kontroli. Šī politika rada ārkārtēju tirgus nepastāvību ārpus Ķīnas, jo:

1. Kad Ķīna atļauj eksportu, tā kļūst par masīvu potenciālo piegādātāju, kas samazina globālās cenas.
2. Kad Ķīna aizliedz vai ierobežo eksportu, milzīgs potenciālais piedāvājums vienas nakts laikā pazūd, radot spiedienu uz globālajiem tirgiem.

Ķīna nav uzticams eksporta partneris — tā ir atlikuma piegādātāja, kas iesaistās globālajos tirgos tikai tad, kad tai ir pārpalikums un valdības politika to atļauj. Pircēji, kuri paļaujas uz Ķīnas urīnvielas importu, saskaras ar fundamentālu politisko risku, kas ir materializējies vairākkārt.

---

Krievija: pasaulē dominējošā urīnvielas eksportētāja

Krievija eksportē aptuveni 8–10 miljonus tonnu urīnvielas gadā — aptuveni 15–20% no kopējās globālās tirdzniecības. Tas padara Krieviju par pasaules vadošo urīnvielas eksportētāju pēc apjoma, apsteidzot Kataru, Ēģipti un Omānu.

Krievijas konkurētspējas priekšrocība ir strukturāla: iekšzemes dabasgāzes cenas mēslojuma ražotājiem tiek regulētas krietni zem starptautiskā tirgus līmeņa, dodot Krievijas slāpekļa ražotājiem pastāvīgu izmaksu priekšrocību salīdzinājumā ar Eiropas, Āzijas vai Amerikas konkurentiem, kas iepērk gāzi par tirgus cenu.

Galvenie Krievijas ražotāji ir EuroChem, Phosagro, Acron un Uralchem — visi ir integrēti mēslojuma koncerni ar amonjaka un urīnvielas ražošanas jaudām Krievijas Urālu un Volgas reģionos.

Pirms 2022. gada februāra Krievija bija nozīmīga piegādātāja:
– ES valstīm (pirms sankcijām un brīvprātīgiem tirgus lēmumiem dažādot piegādes, atsakoties no Krievijas resursiem)
– Brazīlijai (pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja ir arī liela mēslojuma importētāja; Krievija bija Brazīlijas #1 urīnvielas piegādātāja)
– Indijai (periodiski lieli pirkumu konkursi, kuros tika iepirkta produkcija no Krievijas)
– ASV (imports caur ASV līča ostām, pirms tirdzniecības attiecības pasliktinājās)

Pēc 2022. gada sankcijām radās sarežģīta situācija. ASV un ES noteica sankcijas pret Krievijas privātpersonām un finanšu institūcijām, taču uz pašu mēslojumu sankcijas netika attiecinātas — lai izvairītos no lauksaimniecības produktu apgādes traucējumiem (tā sauktais “izņēmums”). Tomēr sekundāro sankciju risks, maksājumu kanālu grūtības (izslēgšana no SWIFT) un loģistikas/apdrošināšanas problēmas faktiski samazināja Krievijas tirdzniecības plūsmas un radīja ievērojamu pircēju neizlēmību.

Neto rezultāts: Krievijas urīnviela turpina nonākt starptautiskajā tirgū, īpaši Brazīlijā, Indijā un daļās Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas, taču ar atlaidēm, lai atspoguļotu loģistikas un reputācijas riskus, kas saistīti ar produkcijas iepirkšanu no sankcionētas ekonomikas valsts.

---

Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika: gāzes bagātie eksportētāji

Katara ražo 5–7 miljonus tonnu urīnvielas gadā, gandrīz visu eksportam. Kataras Mesaieed Industrial City atrodas QAFCO (Qatar Fertilizer Company) — viena no pasaulē lielākajām vienvietīgajām urīnvielas ražotnēm. Kataras North Field ir pasaulē lielākā dabasgāzes atradne; Kataras urīnvielas ražošanas izmaksas ir vienas no zemākajām pasaulē. Kataras urīnviela nonāk Indijā, Dienvidaustrumāzijā, Eiropā un Latīņamerikā.

Ēģipte ir kļuvusi par nozīmīgu urīnvielas ražotāju un eksportētāju, ražošanai koncentrējoties Damjetas un Aleksandrijas industriālajās zonās. Ēģiptes gāzes ieguve Vidusjūrā (Zohr atradne, ko pārvalda Eni) ir atbalstījusi vietējo mēslojuma ražošanu. Ēģipte eksportē galvenokārt uz Eiropu, Turciju un Subsahāras Āfriku.

Saūda Arābija ražo urīnvielu ar Ma’aden (Saudi Arabian Mining Company) un Sabic starpniecību, izmantojot ražotnes Džubailā un Janbu. Saūda Arābijas mēslojuma nozare ir valdības stratēģiskā nozare, kuras mērķis ir eksportēt pievienotās vērtības produktu, nevis jēlgāzi.

Omāna ir kļuvusi par augošu urīnvielas eksportētāju, izmantojot Oman India Fertiliser Company (OMIFCO) un citus kopuzņēmumus, galvenokārt apgādājot Indiju.

Indonēzija ražo aptuveni 3–5 miljonus tonnu urīnvielas gadā, no kuriem lielākā daļa tiek patērēta iekšzemē, intensīvi apstrādātajās Javas un Sumatras salās. Indonēzija atkarībā no iekšzemes politikas un ražošanas rādītājiem dažos gados ir reģionālā neto eksportētāja, bet citos — neto importētāja.

---

Indija: pasaulē lielākā importētāja

Indija uzrāda šķietamu paradoksu: tā ir viena no pasaules lielākajām urīnvielas ražotājām (15–18 miljoni tonnu gadā) UN pastāvīgi ir arī pasaules lielākā urīnvielas importētāja (5–8 miljoni tonnu gadā). Iemesls: Indijas iekšzemes urīnvielas pieprasījums, ko nosaka milzīgais lauksaimniecības sektors, pārsniedz pat tās lielo ražošanas jaudu.

Indijas valdība dāsni subsidē urīnvielu lauksaimniekiem — tā ir politiska apņemšanās, kas Indijas lauksaimniekiem padara urīnvielu faktiski bezmaksas vai gandrīz par velti. Šī subsīdija rada strukturālu pārmērīgu patēriņu un padara importa apjomus praktiski neizbēgamus neatkarīgi no cenas.

Indijas Mēslošanas līdzekļu ministrija rīko liela apjoma urīnvielas importa konkursus (ar MMTC, Indijas valsts tirdzniecības uzņēmuma starpniecību), kurus rūpīgi uzrauga globālie urīnvielas eksportētāji. Viens Indijas konkurss var absorbēt no 500 000 līdz 1 000 000 tonnu urīnvielas — šie konkursi nosaka globālās cenas brīdī, kad tie noslēdzas.

Indija aktīvi mēģina paplašināt vietējo jaudu, lai samazinātu atkarību no importa. Tiek plānotas vai būvētas vairākas urīnvielas rūpnīcas. Tomēr Indijai trūkst bagātīgu vietējo dabasgāzes resursu, tāpēc jaunās jaudas bieži paļaujas uz importēto LNG — tas ierobežo izmaksu priekšrocības salīdzinājumā ar urīnvielas tiešu importēšanu.

---

Ķīnas 2024. gada eksporta aizliegums: kā viena valsts ietekmēja globālos tirgus

2023. gada beigās un visā 2024. gadā Ķīna ierobežoja urīnvielas eksportu, lai aizsargātu iekšzemes piedāvājumu un kontrolētu mēslojuma cenas pirms pavasara sējas sezonas. Ķīnas valdības pamatojums: valsts pārtikas nodrošinājumam ir nepieciešams lēts mēslojums; eksporta atļaušana samazina iekšzemes piedāvājumu un rada cenu kāpuma risku Ķīnas lauksaimniekiem.

Globālā tirgus reakcija bija tūlītēja:
– Globālās urīnvielas cenas krasi pieauga, jo viens no lielākajiem potenciālajiem piedāvājuma avotiem pazuda no eksporta tirgus.
– Indija tika īpaši ietekmēta: Indijas importa konkursi 2024. gada sākumā piesaistīja mazāk dalībnieku un tika noslēgti par augstākām cenām, nekā gaidīts, jo Ķīnas piegādātāji faktiski nebija pieejami.
– Brazīlijas pircēji, kas ir ļoti atkarīgi no importa savām lauksaimniecības sezonām, intensīvāk konkurēja par ne-Ķīnas piegādēm.
– Lauksaimnieki un tirdzniecības uzņēmumi visā pasaulē steidzās nodrošināt piegādes no Krievijas, Kataras, Ēģiptes un Omānas par paaugstinātām cenām.

Šī epizode parādīja strukturālu ievainojamību: globālā urīnvielas tirdzniecība paļaujas uz to, ka Ķīna ir gatava darboties kā balansējošā piegādātāja periodos, kad ir deficīts. Kad Ķīna atkāpjas — iekšpolitikas apsvērumu dēļ, kam nav nekāda sakara ar starptautiskajiem tirgiem —, atlikušais piedāvājums no Krievijas, Tuvo Austrumu un mazākiem ražotājiem nav pietiekams, lai aizpildītu robu bez ievērojamas ietekmes uz cenu.

Šis modelis ir atkārtojies: Ķīna ierobežoja urīnvielas eksportu 2021. gadā (daļēji atsaucoties uz iekšzemes piegāžu problēmām un ogļu-urīnvielas rūpnīcu enerģijas ierobežojumiem Ķīnas enerģētikas krīzes laikā), atkal 2022.–2023. gadā un vēlreiz 2024. gadā.

---

Kā tiek noteiktas urīnvielas cenas: NOLA un globālie etaloni

Urīnviela netiek tirgota nākotnes darījumu biržā tāpat kā metāli vai enerģija. Cenas tiek apspriestas divpusēji, cenu ziņošanas aģentūrām publicējot novērtētas cenas, kas balstītas uz apsekotiem darījumiem.

NOLA (New Orleans) urīnvielas baržas cena ir galvenais ASV cenu etalons. Tas atspoguļo granulētās urīnvielas cenu, kas piegādāta ar baržu uz Ņūorleānu, galveno slāpekļa mēslojuma izplatīšanas centru, no kurienes tas pa Misisipi upes sistēmu tiek nogādāts Vidējo Rietumu lauksaimniecības zemēs. NOLA urīnvielas cenas katru nedēļu publicē Green Markets (tagad daļa no Bloomberg), un tās tiek izmantotas kā atsauce daudzos ASV mēslojuma līgumos.

Galvenie starptautiskie etaloni:
– Egypt FOB (free on board, Ēģiptes ostas): atspoguļo Tuvo Austrumu/Ziemeļāfrikas ražotāju cenu noteikšanu, ko rūpīgi uzrauga Eiropas un Āfrikas tirgos.
– Baltic FOB: atspoguļo Eiropas/Krievijas ražotāju cenu noteikšanu urīnvielai, ko eksportē caur Baltijas ostām.
– Yuzhny (Ukraina) FOB: vēsturiski svarīgs Melnās jūras urīnvielai; kopš 2022. gada smagi ietekmēts.
– Middle East FOB (dažādi): Kataras, Saūda Arābijas, Omānas eksporta cenu noteikšana.
– India CFR (cost and freight, Indijas ostas): Indijas lielie importa konkursi rada regulāru cenu signālu Āzijas importa tirgiem.

Platts (S&P Global), Argus Media un ICIS ir galvenās cenu ziņošanas aģentūras, kas atspoguļo urīnvielas tirgu. To iknedēļas vai divu nedēļu novērtējumi tiek izmantoti kā līgumu atsauces cenas.

Cenu nepastāvība urīnvielas tirgū ir bijusi ārkārtēja. NOLA urīnvielas cena svārstījās no zem 200 USD/īsā tonna (2019.–2020.) līdz vairāk nekā 850 USD/īsā tonna (2022. gada maksimums) — četrkārtīgs pieaugums, ko galvenokārt izraisīja Eiropas gāzes krīze, Ķīnas eksporta ierobežojumi un piegādes ķēdes traucējumi.

---

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc dabasgāze ir tik svarīga urīnvielas ražošanai?

Dabasgāze nodrošina gan ūdeņraža izejvielu (izmantojot tvaika metāna reformingu), gan enerģiju Haber-Bosch amonjaka sintēzes procesam. Aptuveni 580–600 kubikmetri dabasgāzes tiek patērēti vienas tonnas urīnvielas saražošanai. Tā kā gāze veido 70–80% no ražošanas izmaksām, urīnvielas ražošana ir ekonomiski pamatota tikai tur, kur dabasgāze ir lēta un pieejama — tāpēc Tuvo Austrumu, Krievijas un daži Āzijas ražotāji dominē tirgū.

Kāpēc Ķīna ierobežo urīnvielas eksportu?

Ķīnas valdība periodiski ierobežo urīnvielas eksportu, lai aizsargātu iekšzemes piegādes un novērstu mēslojuma cenu inflāciju, kas būtu politiski jutīga, ņemot vērā Ķīnas lielo lauksaimnieku skaitu un pārtikas drošības prioritātes. Ķīna neeksportē urīnvielu kā komerciālu politiku — tā eksportē atlikušo pārpalikumu, kad iekšzemes piedāvājums ir pietiekams un politika to atļauj.

Kā Krievijas urīnviela nonāk tirgū, neskatoties uz sankcijām?

ASV un ES sankcijas pret Krieviju īpaši atbrīvoja mēslojuma produktus (tostarp urīnvielu) no tirdzniecības ierobežojumiem, apzinoties, ka mēslojuma plūsmu bloķēšana radītu globālas pārtikas drošības problēmas. Tomēr sankcijas pret finanšu institūcijām, kuģniecības uzņēmumiem un apdrošinātājiem rada netiešu berzi. Krievijas urīnviela turpina sasniegt Brazīliju, Indiju un citus nozīmīgus tirgus, bieži vien ar starpnieku palīdzību vai izmantojot kuģniecības kanālus, uz kuriem sankcijas neattiecas.

Kāda ir atšķirība starp granulēto un “prilled” (lodveida) urīnvielu?

Urīnviela tiek ražota divās fiziskās formās: “prills” (mazas lodveida daļiņas, ko iegūst, izsmidzinot šķidru urīnvielu no torņa) un granulas (lielākas, cietākas daļiņas, ko iegūst granulēšanas procesā). Granulētā urīnviela ir kļuvusi par vēlamo formu lielākajai daļai lauksaimniecības lietojumu, jo tā ir labāk izmantojama sajaukšanas un izkliedēšanas iekārtās, turklāt tai ir mazāks putekļainības un sacietēšanas risks. Daži tirgi joprojām izmanto lodveida urīnvielu, īpaši tur, kur granulētā produkcija nav pieejama vai kur konkrētas lietošanas metodes prasa mazāku daļiņu izmēru.

Kas ir NOLA cena un kāpēc tā ir svarīga?

NOLA apzīmē Ņūorleānu, Luiziānu — galveno ASV mēslojuma importa un izplatīšanas centru, kur okeāna kuģi izkrauj produkciju upes baržās, kas apgādā Vidējo Rietumu lauksaimniecības zemes. NOLA granulētās urīnvielas baržas cena, ko katru nedēļu publicē Green Markets (Bloomberg), ir standarta atsauces cena ASV urīnvielas tirdzniecībai un tiek plaši izmantota kā Ziemeļamerikas tirgus rādītājs.

Kā Indijas urīnvielas subsīdija ietekmē globālos tirgus?

Indijas valdība nodrošina subsīdiju par tonnu urīnvielas ražotājiem un importētājiem, pārdodot urīnvielu lauksaimniekiem par ievērojami samazinātu cenu. Šī politika padara Indijas iekšzemes pieprasījumu pēc urīnvielas relatīvi neelastīgu pret cenu — patēriņš nekrītas, pat ja pasaules cenas kāpj. Tā rezultātā Indijai ir jāimportē ievērojami apjomi neatkarīgi no cenas, padarot to par uzticamu pircēju globālajos tirgos. Indijas konkursa apjomus uzrauga kā pieprasījuma signālu.

---

Galvenie secinājumi

• Ķīna ir pasaulē lielākā urīnvielas ražotāja (55–65 miljoni tonnu gadā), taču lielāko daļu patērē iekšzemē; tā ir balansējošā eksportētāja ar neprognozējamu pieejamību, ko nosaka iekšzemes politika.
• Krievija ir pasaulē lielākā urīnvielas eksportētāja (~8–10 miljoni tonnu gadā) ar strukturālu izmaksu priekšrocību, ko nodrošina regulētās, zemākas iekšzemes dabasgāzes cenas.
• Urīnvielas ražošanas ģeogrāfiju nosaka piekļuve lētai dabasgāzei — Katara, Saūda Arābija, Omāna, Ēģipte un Krievija ražo urīnvielu konkurētspējīgi, pateicoties pieejai lētiem gāzes resursiem.
• Dabasgāze veido 70–80% no urīnvielas ražošanas izmaksām; kad gāzes cenas kāpj (kā Eiropā 2022. gadā), urīnvielas ražošana kļūst nerentabla un rūpnīcas tiek slēgtas.
• Ķīnas 2024. gada eksporta aizliegums vienas nakts laikā izņēma no globālajiem tirgiem lielu potenciālo piedāvājuma avotu, izraisot cenu lēcienus un paniku Indijā, Brazīlijā un citos no importa atkarīgos tirgos.
• Indija ir gan liela ražotāja (~15–18 Mt/gadā), gan pasaulē lielākā importētāja (~5–8 Mt/gadā), jo tās valdības subsidētais iekšzemes pieprasījums pārsniedz vietējo ražošanas jaudu.
• NOLA (Ņūorleānas) baržas cena ir ASV urīnvielas etalons; starptautiskie etaloni ir Egypt FOB, Baltic FOB un Middle East FOB, ko publicē Platts, Argus un ICIS.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: the broader input chain from raw material to farm gate and the gas markets that set feedstock costs for ammonia plants.