Sojas eļļa pret palmu eļļu: uzturvērtības atšķirības, preču tirgi un faktori, kas ietekmē cenu starpību

Sojas eļļas un palmu eļļas definīcija
Sojas eļļa un palmu eļļa ir divas visvairāk tirgotās augu eļļas pasaulē, kas kopā veido vairāk nekā 60% no globālā pārtikas eļļu patēriņa. Palmu eļļu iegūst no eļļas palmas augļiem; sojas eļļa ir blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot sojas pupas miltos. Abas tiek tirgotas kā preču fjūčeri lielākajās biržās — sojas eļļa Čikāgas preču biržā (CBOT), neattīrīta palmu eļļa Bursa Malaysia — un to cenu attiecību, kas pazīstama kā BOPO spread, cieši uzrauga pārtikas ražotāji, biodegvielas ražotāji un preču tirgotāji visā pasaulē.

---

Satura rādītājs

1. Sojas eļļa pret palmu eļļu īsumā
2. Uzturvērtības atšķirības: taukskābju profili un diskusijas par veselību
3. Palmu eļļa un sojas eļļa kā globālās preces: mērogs un tirgus daļa
4. Kur tās audzē un kas tās eksportē?
5. Biržas, kurās tās tirgo: CBOT pret Bursa Malaysia
6. Līgumu specifikācijas: ZL pret FCPO
7. BOPO spread: Cenu attiecības izpratne
8. Ilgtspēja un ESG dimensija
9. Biodegvielas pieprasījums: kā degvielas politika ietekmē augu eļļu cenas
10. Bieži uzdotie jautājumi
11. Galvenie secinājumi

---

Sojas eļļa pret palmu eļļu īsumā

Ja lielākajai daļai cilvēku jautāsiet par atšķirību starp sojas eļļu un palmu eļļu, viņi salīdzinās piesātināto tauku gramus. Ja jautāsiet preču tirgotājam, viņš runās par BOPO spread. Abas atbildes ir nozīmīgas, jo sojas eļļa un palmu eļļa nav tikai virtuves sastāvdaļas, tās ir divas visvairāk tirgotās augu eļļas pasaulē, kas kopā veido vairāk nekā 60% no globālā pārtikas eļļu patēriņa.

Parametrs	Sojas eļļa	Palmu eļļa
Globālā ražošanas daļa	~27% no augu eļļas ražošanas	~36% no augu eļļas ražošanas
Galvenie ražotāji	ASV, Brazīlija, Argentīna	Indonēzija, Malaizija
Galvenā birža	CBOT (Čikāga)	Bursa Malaysia (Kualalumpura)
Fjūčeru kods	ZL	FCPO
Līguma izmērs	60 000 mārciņas	25 metriskās tonnas
Cenas denominācija	USD centi/mārciņā	Malaizijas ringiti/tonnā
Piesātinājuma līmenis	~16% piesātināto tauku	~50% piesātināto tauku
Fiziskā forma istabas temperatūrā	Šķidra	Puscieta
Galvenie izmantošanas veidi	Pārtika, biodegviela	Pārtika, biodegviela, oleoķimikālijas

Palmu eļļas puscietā tekstūra istabas temperatūrā (tā kūst ap 35°C) padara to par pārtikas rūpniecības “darba zirgu” konditorejas izstrādājumos, margarīnā, šokolādē un ātri pagatavojamās nūdelēs. Sojas eļļas šķidrā forma padara to par standarta cepamo eļļu Ziemeļamerikā un nozīmīgu rūpniecisko izejvielu.

Izprast šīs divas eļļas nozīmē izprast gan pārtikas rūpniecības globālo piegādes ķēdi, gan enerģētikas sektora biodegvielas kvotas. Tās ir saistītas cenu līmenī, izmantojot BOPO spread, ko detalizēti aplūkojam turpmāk.

---

Uzturvērtības atšķirības: taukskābju profili un diskusijas par veselību

Galvenā uzturvērtības atšķirība starp palmu eļļu un sojas eļļu ir piesātināto un nepiesātināto tauku attiecība.

Palmu eļļa satur aptuveni 50% piesātināto taukskābju — galvenokārt palmitīnskābi (C16:0) — un 50% nepiesātināto. Šis augstais piesātināto tauku saturs piešķir tai puscietu tekstūru un ilgu glabāšanas laiku, taču no sirds un asinsvadu veselības viedokļa tas ir radījis pretrunīgus viedokļus.

Sojas eļļa satur aptuveni 16% piesātināto tauku, pārējo daļu sadalot starp mononepiesātinātajiem taukiem (oleīnskābe) un polinepiesātinātajiem taukiem (linolskābe un linolēnskābe). Tās polinepiesātināto tauku saturs nodrošina relatīvi īsu glabāšanas laiku bez ķīmiskas stabilizācijas.

Taukskābju komponents	Sojas eļļa	Palmu eļļa
Piesātinātie tauki	~16%	~50%
Mononepiesātinātie tauki	~24%	~40%
Polinepiesātinātie tauki	~60%	~10%

Diskusijas par abu eļļu ietekmi uz veselību turpinās un ir strīdīgas. Palmu eļļas piesātinātie tauki 80. un 90. gados radīja trauksmi sabiedrības veselības aprindās, veicinot pāreju uz daļēji hidrogenētām augu eļļām, kas, kā izrādījās, rada transtaukus. Pēc tam sekojošais transtauku skandāls daļēji rehabilitēja palmu eļļu pārtikas ražošanā. Sojas eļļas augstais omega-6 polinepiesātināto tauku saturs pēdējā laikā ir izpelnījies kritiku uztura pētniecības kopienās.

Preču pircējam vai loģistikas speciālistam uzturvērtības debates ir fona informācija. Komerciāli svarīgi ir tas, ka pārtikas ražotāji pieņem lēmumus par izejvielu iegādi, pamatojoties uz veselības aspektiem, kas ietekmē pieprasījumu pēc katras eļļas.

---

Palmu eļļa un sojas eļļa kā globālās preces: mērogs un tirgus daļa

Palmu eļļa ir visvairāk ražotā augu eļļa pasaulē, kas veido aptuveni 36% no globālās augu eļļas ražošanas. Sojas eļļa ir otrajā vietā ar aptuveni 27%. Kopā tās dominē globālajos pārtikas eļļu tirgos tā, ka visas pārējās augu eļļas — saulespuķu, rapšu/kanolas, zemesriekstu — salīdzinājumā ir nišas produkti.

Globālā augu eļļas ražošana 2023./24. gadā bija aptuveni 220 miljoni metrisko tonnu (USDA dati). Palmu eļļa veidoja aptuveni 79 miljonus MT; sojas eļļa aptuveni 60 miljonus MT.

Kāpēc šis mērogs ir svarīgs preču tirgiem?

Kad šo divu eļļu cenas būtiski atšķiras, pārtikas ražotāji aizstāj vienu ar otru, kur vien tas ir tehniski iespējams. Šī aizstāšanas dinamika rada dabisku koriģējošu mehānismu, kas uztur BOPO spread vēsturiskajās robežās, lai gan tas var izjukt, ja piegādes satricinājumi skar kādu no eļļām individuāli.

Biodegvielas kvotas pievieno vēl vienu slāni. Abas eļļas ir biodegvielas (un nesen arī ilgtspējīgas aviācijas degvielas) izejvielas. Kad energoresursu cenas pieaug un biodegvielas ekonomika uzlabojas, pārtikas eļļa konkurē ar degvielas eļļu par tām pašām izejvielām, dzenot cenas augšup. Kad energoresursu cenas krītas, šis pieprasījums samazinās.

USDA ikmēneša ziņojums par pasaules lauksaimniecības piedāvājumu un pieprasījumu (WASDE) ir visnozīmīgākais sojas eļļas cenu ietekmējošais dokuments. WASDE sojas pupu pārstrādes prognožu vai krājumu atlikumu pārskatīšana var mainīt ZL fjūčeru cenu par 2–4% vienas tirdzniecības sesijas laikā.

---

Kur tās audzē un kas tās eksportē?

Palmu eļļas ražošanas ģeogrāfiskā koncentrācija ir ārkārtēja salīdzinājumā ar gandrīz jebkuru citu lielu preci.

Palmu eļļa:
– Indonēzija saražo aptuveni 56,2% no pasaules palmu eļļas piedāvājuma, ar izlaidi aptuveni 45–47 miljoni MT gadā.
– Malaizija veido aptuveni 27% no ražošanas.
– Kopā Indonēzija un Malaizija saražo aptuveni 83% no pasaules palmu eļļas un veido aptuveni 86% no globālā eksporta.
– Citi ražotāji (Taizeme, Kolumbija, Nigērija, Ekvadora) kopā piegādā atlikušos 17%.

Šāds ģeogrāfiskās koncentrācijas līmenis ir neparasts pat preču tirgus standartiem. Salīdziniet to ar jēlnaftu, kur divi lielākie ražotāji (ASV un Saūda Arābija) kopā veido aptuveni 25% no pasaules piedāvājuma. Palmu eļļas koncentrācija divās blakusesošās valstīs Dienvidaustrumāzijā rada specifiskus piegādes ķēdes riskus: viens kaitēkļu uzliesmojums, ekstrēmi laikapstākļi vai politikas izmaiņas Indonēzijā vai Malaizijā nekavējoties ietekmē globālo pārtikas piedāvājumu.

Sojas eļļa:

Sojas eļļa ir atvasināts produkts — sojas pupas tiek pārstrādātas, lai iegūtu gan sojas eļļu, gan sojas miltus. Pārstrādes ekonomika nozīmē, ka pārstrādes maržas bieži vien nosaka, kurš produkts ir galvenais virzītājspēks.

• ASV un Brazīlija kopā veido aptuveni 65–70% no pasaules sojas pupu ražošanas.
• Argentīna ir lielākā sojas eļļas eksportētāja pasaulē, daļēji tāpēc, ka Argentīnas nodokļu politika vēsturiski stimulēja pārstrādi, nevis neapstrādātu sojas pupu eksportu.
• Brazīlija strauji attīstās kā sojas pupu pārstrādes galamērķis.

Sojas pupu piedāvājuma ģeogrāfiskā diversifikācija trīs lielajās valstīs divos kontinentos (ASV, Brazīlija, Argentīna) piešķir sojas eļļai izkliedētāku piegādes riska profilu nekā palmu eļļai. Sausums Brazīlijā ir ļoti nozīmīgs, taču ASV un Argentīna saglabājas kā bufera piegādātāji.

---

Biržas, kurās tās tirgo: CBOT pret Bursa Malaysia

Sojas eļļa (ZL) tiek tirgota Čikāgas preču biržā (CBOT), kas tagad ir daļa no CME Group. Tā ir viena no trim “sojas kompleksa” daļām līdzās sojas pupu (ZS) un sojas miltu (ZM) fjūčeriem. Šie trīs līgumi ir savstarpēji saistīti caur pārstrādes starpību (crush spread) — starpību starp pārstrādāto produktu (eļļa + milti) vērtību un izejvielu sojas pupu izmaksām.

Neattīrīta palmu eļļa (FCPO) tiek tirgota Bursa Malaysia Derivatives, atvasināto instrumentu biržā Kualalumpurā. FCPO tiek kotēta Malaizijas ringitos par metrisko tonnu, kas nozīmē, ka starptautiskie pircēji uzņemas gan preces cenas risku, gan valūtas kursa risku. CME Group pastāv arī ASV dolāros denominēts palmu eļļas fjūčeru līgums (tirgots Čikāgā), taču FCPO biržā Bursa Malaysia ir galvenais globālais etalons, ko izmanto fiziskajos līgumos.

Abi līgumi pilda vienu un to pašu ekonomisko funkciju: cenu noteikšanu augu eļļai un riska ierobežošanas (hedging) instrumentu pircējiem, kuriem jāfiksē savas sastāvdaļu izmaksas.

---

Līgumu specifikācijas: ZL pret FCPO

Izprast to, kā šīs preces tiek tirgotas biržās, ir svarīgi, ja esat atbildīgs par izmaksu pārvaldību.

CBOT Sojas eļļa (ZL)
– Līguma izmērs: 60 000 mārciņas (~27,2 metriskās tonnas)
– Cenu kotācija: ASV centi par mārciņu
– Cenu solis (tick): 0,01 centi/mārciņā = $6,00 par līgumu
– Piegādes mēneši: janvāris, marts, maijs, jūlijs, augusts, septembris, oktobris, decembris
– Fiziskā piegāde: apstiprinātas noliktavas Ilinoisā, Indiānā, Ohaio un Pensilvānijā
– Norēķini: fiziska sojas eļļas piegāde, kas atbilst CBOT specifikācijām

Bursa Malaysia Neattīrīta palmu eļļa (FCPO)
– Līguma izmērs: 25 metriskās tonnas
– Cenu kotācija: Malaizijas ringiti (MYR) par metrisko tonnu
– Cenu solis (tick): MYR 1/tonnā = MYR 25 par līgumu
– Piegādes mēneši: visi kalendārie mēneši
– Fiziskā piegāde: Malaizijas pussalas ostas

Viens ZL līgums (60 000 mārciņas ≈ 27,2 MT) un divi FCPO līgumi (2 × 25 MT = 50 MT) nav tieši salīdzināmi pēc izmēra, ko ir vērts ņemt vērā, skatoties uz pozīciju lielumiem un hedžēšanas koeficientiem.

USDA WASDE ziņojums (publicēts ik mēnesi, parasti ap 10.–12. datumu) ir nozīmīgākais plānotais ZL cenu katalizators. FCPO ir visjutīgākais pret Malaizijas un Indonēzijas valdības politikas paziņojumiem — eksporta nodevas, eksporta nodokļu izmaiņas un biodegvielas kvotu atjauninājumi ir galvenie ar politiku saistītie katalizatori.

---

BOPO spread: Cenu attiecības izpratne

BOPO spread ir cenu starpība starp sojas eļļu (BO, no CBOT koda) un palmu eļļu (PO). Tā tiek izteikta ASV dolāros par metrisko tonnu, abām eļļām konvertējot vienādās vienībās salīdzināšanai.

Kāpēc BOPO spread ir svarīgs:

Tā kā sojas eļļa un palmu eļļa ir divas lielākās augu eļļas pasaulē, pārtikas ražotāji, biodegvielas ražotāji un preču tirgotāji vēro šo starpību, lai noteiktu, kura eļļa ir relatīvi lētāka un vai aizstāšana ir ekonomiski pamatota.

Vēsturiski sojas eļļa ir tikusi tirgota ar prēmiju pret palmu eļļu — palmu eļļa ir lētāk ražojama par tonnu, pateicoties augstākai ražībai no hektāra (aptuveni 3,7 MT/hektārā palmām pret 0,4–0,5 MT/hektārā sojas pupām). Kad starpība palielinās, palmu eļļa kļūst pievilcīgāka salīdzinājumā ar sojas eļļu, mainot pieprasījumu un galu galā atkal samazinot starpību.

2024. gada BOPO spread inversija:

2024. gadā BOPO spread piedzīvoja inversijas periodus — sojas eļļa tika tirgota ar atlaidi pret palmu eļļu, nevis ar vēsturisko prēmiju. To veicināja:

1. Lielas ASV sojas pupu ražas, kas palielināja sojas eļļas piedāvājumu un nospieda ZL cenas zemāk.
2. Palmu eļļas piedāvājuma samazināšanās laikapstākļu traucējumu dēļ Indonēzijā un Malaizijā.
3. Indijas importa tarifu izmaiņas, kas ietekmēja palmu eļļas tirdzniecības plūsmas.

Inversija ir komerciāli nozīmīga: kad sojas eļļa ir lētāka par palmu eļļu, pārtikas ražotāji, kas var veikt aizstāšanu, pārslēdzas uz sojas eļļu, radot pašregulējošas pieprasījuma izmaiņas. Biodegvielas ražotāji saskaras ar tādu pašu aprēķinu — lētākā izejviela uzvar.

---

Ilgtspēja un ESG dimensija

Palmu eļļa ir piesaistījusi lielāku ilgtspējas pārbaudi nekā jebkura cita nozīmīga lauksaimniecības prece, iespējams, izņemot Brazīlijas sojas pupas.

Galvenā problēma: eļļas palmu audzēšana ir saistīta ar tropu mežu izciršanu Indonēzijā un Malaizijā, jo īpaši uz kūdrājiem, kas uzglabā milzīgus oglekļa daudzumus. 2004. gadā izveidotā Ilgtspējīgas palmu eļļas apaļā galda (RSPO) sertifikācijas shēma mērķē verificēt, ka sertificētā palmu eļļa ir ražota bez mežu izciršanas vai kūdrāju pārveidošanas.

RSPO sertificētā palmu eļļa tagad veido aptuveni 21% no pasaules palmu eļļas ražošanas. Lielie patēriņa preču uzņēmumi (Unilever, Nestlé, Procter & Gamble) ir apņēmušies savās piegādes ķēdēs izmantot 100% sertificētu ilgtspējīgu palmu eļļu, radot prēmijas tirgu sertificētam produktam.

Sojas eļļai Amazon mežu izciršanas saikne ir galvenā ilgtspējas problēma, īpaši Brazīlijas izcelsmes sojai. Sojas moratorijs — 2006. gada vienošanās starp lielajiem sojas tirgotājiem neiegādāties soju no tikko atmežotas Amazon zemes — ir izrādījies lielā mērā efektīvs Amazon biomai, bet mazāk efektīvs Cerrado (Brazīlijas savannas reģions), uz kuru tas neattiecas.

Preču pircējiem, kas iepērk jebkuru no šīm eļļām, ESG atbilstība arvien vairāk prasa piegādes ķēdes izsekojamības dokumentāciju — izcelsmes sertifikātus, ilgtspējas sertifikātus un ģeolokācijas datus par izejvielu plantācijām.

---

Biodegvielas pieprasījums: kā degvielas politika ietekmē augu eļļu cenas

Viens no vismazāk izprastajiem cenu noteicošajiem faktoriem gan sojas eļļai, gan palmu eļļai ir biodegvielas pieprasījums. Šeit degvielas politika un pārtikas preču cenas tieši krustojas.

Kā biodegviela darbojas kā pieprasījuma virzītājspēks:

Gan sojas eļļu, gan palmu eļļu var pārvērst biodegvielā, izmantojot procesu, ko sauc par transesterifikāciju. Kad biodegvielas ekonomika ir labvēlīga — parasti, kad jēlnaftas cenas ir augstas — biodegvielas rūpnīcas konkurē ar pārtikas ražotājiem par to pašu fizisko eļļas piedāvājumu. Tas dzen augu eļļu cenas augšup pat tad, kad pārtikas pieprasījums nav palielinājies.

Indonēzijas biodegvielas kvota:

Indonēzija īsteno pasaulē agresīvāko palmu eļļas biodegvielas programmu. B35 kvota (ieviesta 2023. gadā) nosaka, ka Indonēzijā pārdotajai dīzeļdegvielai jāsatur vismaz 35% biodegvielas uz palmu eļļas bāzes. Indonēzijas vietējā biodegvielas programma patērē aptuveni 13–15 miljonus tonnu palmu eļļas gadā — aptuveni 30% no visas Indonēzijas palmu eļļas ražošanas tiek patērēti iekšzemē kā degviela, nevis eksportēti kā pārtika.

Kad Indonēzija paaugstina savu biodegvielas jaukšanas kvotu (no B20 uz B30 un B35), tas tieši samazina eksportam pieejamās palmu eļļas apjomu, sašaurinot globālo piedāvājumu un dzenot cenas augšup. Tas padara Indonēzijas degvielas politiku par vienu no vissvarīgākajiem, taču vismazāk intuitīvajiem cenu virzītājspēkiem globālajos augu eļļu tirgos.

ASV sojas eļļa un atjaunojamā dīzeļdegviela:

ASV atjaunojamās degvielas standarts (RFS) un štata līmeņa stimuli (jo īpaši Kalifornijas zema oglekļa emisiju degvielas standarts) ir veicinājuši strauju atjaunojamās dīzeļdegvielas ražošanas pieaugumu — augstākas kvalitātes biodegvielas versiju, ko var izmantot kā tiešu degvielas aizstājēju. Sojas eļļa ir galvenā ASV izejviela atjaunojamās dīzeļdegvielas ražošanā.

ASV atjaunojamās dīzeļdegvielas jaudas strauji paplašinājās 2023.–2024. gadā, un rūpnīcas, kuras pārvalda tādi uzņēmumi kā Diamond Green Diesel (Valero un Darling Ingredients kopuzņēmums), ik gadu patērē miljoniem tonnu sojas eļļas. Šis pieaugošais ASV biodegvielas/atjaunojamās dīzeļdegvielas pieprasījums ir nozīmīgs iemesls, kāpēc sojas eļļas cenas ir bijušas relatīvi stabilas, pat ja pieprasījuma pieaugums pārtikas sektorā ir palēninājies.

---

Bieži uzdotie jautājumi

Kāda ir atšķirība starp sojas eļļu un palmu eļļu?

Sojas eļļu iegūst no sojas pupām, ko galvenokārt ražo ASV, Brazīlijā un Argentīnā. Palmu eļļu iegūst no eļļas palmu augļiem, ko gandrīz pilnībā ražo Indonēzija un Malaizija. Galvenās atšķirības: palmu eļļa ir puscieta istabas temperatūrā un satur ap 50% piesātināto tauku; sojas eļļa ir šķidra ar ap 16% piesātināto tauku. Abas tiek tirgotas kā nozīmīgi preču fjūčeri biržās.

Kas ir BOPO spread?

BOPO spread ir cenu starpība starp sojas eļļu (BO) un neattīrītu palmu eļļu (PO), kas izteikta ASV dolāros par metrisko tonnu pēc vienību konvertēšanas. Vēsturiski sojas eļļa tiek tirgota ar prēmiju pret palmu eļļu. Kad starpība samazinās vai invertējas, pārtikas ražotāji un biodegvielas ražotāji novirza pieprasījumu uz to eļļu, kas ir relatīvi lētāka. Augu eļļas pircēji un preču tirgotāji cieši uzrauga šo starpību kā aizstāšanas signālu.

Kur palmu eļļa tiek tirgota kā prece?

Neattīrīta palmu eļļa (CPO) tiek tirgota galvenokārt Bursa Malaysia Derivatives biržā ar kodu FCPO. Līguma izmērs ir 25 metriskās tonnas, cena noteikta Malaizijas ringitos par tonnu. Pastāv arī ASV dolāros denominēts palmu oleīna līgums CME Group, taču FCPO joprojām ir globālais etalons, ko izmanto kā atsauces cenu fiziskajos piegādes līgumos.

Kāpēc biodegviela ir nozīmīga sojas eļļas un palmu eļļas cenām?

Abas eļļas ir galvenās izejvielas biodegvielas un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražošanā. Kad jēlnaftas cenas ir augstas, biodegvielas ekonomika uzlabojas un degvielas ražotāji konkurē ar pārtikas ražotājiem par augu eļļas piedāvājumu, dzenot cenas augšup. Indonēzijas B35 biodegvielas kvota vien novirza aptuveni 30% no valsts palmu eļļas izlaides iekšzemes degvielas patēriņam, tieši samazinot eksporta pieejamību.

Kuras valstis eksportē visvairāk palmu eļļas?

Indonēzija un Malaizija dominē palmu eļļas eksportā, kopā veidojot aptuveni 86% no pasaules palmu eļļas eksporta. Indonēzija vien saražo aptuveni 56% no pasaules piedāvājuma. Šī koncentrācija nozīmē, ka jebkuri būtiski ražošanas traucējumi kādā no šīm valstīm — laikapstākļu, politikas vai slimību dēļ — nekavējoties ietekmē globālās cenas.

Vai palmu eļļa ir ilgtspējīga?

Tas ir strīdīgs jautājums. Palmu eļļa ir pasaulē visražīgākā augu eļļa no hektāra, kas nozīmē, ka tai nepieciešams mazāk zemes uz vienu tonnu nekā alternatīvām. Tomēr palmu eļļas izplatība vēsturiski ir saistīta ar tropu mežu izciršanu Indonēzijā un Malaizijā. Ilgtspējīgas palmu eļļas apaļais galds (RSPO) sertificē aptuveni 21% no globālās ražošanas kā tādu, kas atbilst standartiem bez mežu izciršanas. Pircējiem ar ilgtspējas saistībām RSPO sertificētas izejvielas iegāde ir standarta uzticamības pārbaudes solis.

---

Galvenie secinājumi

• Palmu eļļa veido aptuveni 36% no pasaules augu eļļas ražošanas; sojas eļļa veido 27% — kopā tās dominē pasaules pārtikas eļļu tirgos.
• Indonēzija saražo 56,2% no pasaules palmu eļļas. Kopā ar Malaiziju šīs divas valstis nodrošina 83% no ražošanas un 86% no eksporta — piegādes koncentrācijas risks, kas atšķiras no gandrīz jebkuras citas lielas preces.
• Sojas eļļu tirgo CBOT kā ZL līgumu (60 000 mārciņas); neattīrītu palmu eļļu tirgo Bursa Malaysia kā FCPO līgumu (25 metriskās tonnas), kas kotēts Malaizijas ringitos.
• BOPO spread — cenu starpība starp abām eļļām — ir galvenais signāls, ko pārtikas ražotāji un biodegvielas ražotāji izmanto, lai izlemtu, kuru eļļu iepirkt.
• 2024. gadā BOPO spread invertējās — sojas eļļa īslaicīgi tika tirgota lētāk nekā palmu eļļa — lielo ASV sojas pupu ražu un Indonēzijas piedāvājuma samazināšanās dēļ.
• Indonēzijas B35 biodegvielas kvota novirza aptuveni 30% no valsts palmu eļļas izlaides iekšzemes degvielas izmantošanai, padarot Indonēzijas degvielas politiku par vienu no svarīgākajiem globālo palmu eļļas cenu virzītājspēkiem.
• ASV atjaunojamās dīzeļdegvielas izaugsme (galvenokārt sojas eļļas izejviela) ir radījusi būtisku jaunu iekšzemes pieprasījumu, saglabājot sojas eļļas cenas stabilākas, nekā to attaisnotu tikai pieprasījuma pieaugums pārtikas sektorā.
• USDA WASDE ziņojums ir nozīmīgākais plānotais cenu katalizators sojas eļļas fjūčeriem; FCPO ir visjutīgākais pret Malaizijas un Indonēzijas valdības politikas paziņojumiem.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: where the oilseed is grown and processed before crushing and the high-protein co-product that balances the crush equation.