Kas ir “soft” prece? Definīcija, piemēri un kāpēc tās ir svārstīgas

“Soft” preces definīcija
“Soft” prece ir lauksaimniecības produkts, kas tiek audzēts, nevis iegūts no zemes dzīlēm vai izrakts. Galvenās “soft” preces ir kafija, kakao, cukurs, kokvilna un apelsīnu sula — visas tās tiek tirgotas atvasināto finanšu instrumentu biržās kā fjūčeru līgumi. Termins “soft” (mīkstās) kontrastē ar “hard” (cietajām) precēm, piemēram, metāliem un energoresursiem, kas ir fiziski jāiegūst no zemes. “Soft” precēm ir kopīgas īpašības: tās ir ātrbojīgas, ļoti jutīgas pret laikapstākļiem, pakļautas sezonāliem audzēšanas cikliem un tiek tirgotas fjūčeru tirgos, kur galvenās tirdzniecības platformas ir ICE Futures US Ņujorkā un London International Financial Futures and Options Exchange (LIFFE) Londonā.

---

Satura rādītājs

1. Kas padara preci par “soft” preci?
2. Galvenās “soft” preces un to tirdzniecības vietas
3. Ražotājvalstis: kurš ko audzē un kāpēc koncentrācijai ir nozīme
4. Laikapstākļi un sezonalitāte: noteicošais cenu faktors
5. Kāpēc “soft” preču datus ir grūtāk pārbaudīt
6. Tirgus struktūra: backwardation, contango un 1990. gadu pārmaiņas
7. Kāpēc “soft” preces ir svārstīgākas nekā “hard” preces
8. Biežāk uzdotie jautājumi
9. Galvenie secinājumi

---

Kas padara preci par “soft” preci?

Preces klasificēšanas princips par “soft” preci ir vienkāršs: to audzē, nevis iegūst izrakteņu veidā.

Kafijas koku pirmā raža ir sagaidāma 3–4 gadus pēc stādīšanas. Kakao kokiem tas aizņem 5–7 gadus. Kokvilnu var pārstādīt katru gadu, taču tā joprojām ir kultūra, kas atkarīga no nokrišņiem un temperatūras augšanas sezonā. Apelsīnu sula, kas kā tirgojama prece var šķist nenozīmīga, ir sulas koncentrāts no valensijas apelsīniem, kurus audzē galvenokārt Floridā un Brazīlijā — kultūra, ko pilnībā var iznīcināt viena salna sezonas beigās.

“Soft” un “hard” preču nošķīrums nav saistīts ar preces fizisko struktūru. Tas atspoguļo ražošanas procesu: “soft” preces ir pakļautas bioloģiskiem un meteoroloģiskiem spēkiem, kas diktē lauksaimniecību. “Hard” preces (metāli un energoresursi) ir ģeoloģiski fiksētas — tās atrodas zemē neatkarīgi no tā gada nokrišņu daudzuma.

Praktiskās sekas tirgiem: “soft” preču piedāvājums pēc būtības ir nenoteikts, atšķirībā no “hard” preču piedāvājuma. Vara raktuve nodrošina ražošanu paredzamā tempā, ja vien nenotiek streiks, aprīkojuma kļūme vai plūdi. Brazīlijas kafijas plantācija var saražot 50% no plānotās ražas, ja jūnijā uznāk sals, vai 120%, ja gads ir labvēlīgs. Šī bioloģiskā nenoteiktība ir “soft” preču cenu svārstīguma pamatā.

Kas nav “soft” prece:

Graudaugi (kvieši, kukurūza, sojas pupas, rīsi) tiek audzēti, nevis iegūti raktuvēs, taču tos parasti kategorizē atsevišķi kā “lauksaimniecības preces” vai “graudus”, nevis “soft” preces. Standarta tirgus terminoloģijā “soft” preces attiecas tieši uz tropiskajām/koloniālajām precēm — kafiju, kakao, cukuru, kokvilnu, apelsīnu sulu — nevis uz mērenās joslas graudaugiem. Tas daļēji ir vēsturiski: tās bija preces, ko no koloniālajām tropu teritorijām transportēja uz Eiropas pārstrādes uzņēmumiem, tāpēc vairāki noteicošie fjūčeru līgumi joprojām tiek tirgoti Londonā.

---

Galvenās “soft” preces un to tirdzniecības vietas

Prece	Birža	Tīkeris	Līguma apjoms	Cenu vienība
Kafija (Arabica)	ICE Futures US (Ņujorka)	KC	37,500 mārciņas	US centi/mārciņa
Kafija (Robusta)	ICE Futures Europe (Londona)	RC	10 tonnas	USD/tonna
Kakao	ICE Futures US (Ņujorka)	CC	10 tonnas	USD/tonna
Kakao (Londona)	ICE Futures Europe	CA	10 tonnas	GBP/tonna
Cukurs Nr. 11 (Jēlcukurs)	ICE Futures US (Ņujorka)	SB	112,000 mārciņas	US centi/mārciņa
Cukurs Nr. 5 (Baltais)	ICE Futures Europe (Londona)	QW	50 tonnas	USD/tonna
Kokvilna Nr. 2	ICE Futures US (Ņujorka)	CT	50,000 mārciņas	US centi/mārciņa
Apelsīnu sula (FCOJ)	ICE Futures US (Ņujorka)	OJ	15,000 mārciņas	US centi/mārciņa

ICE Futures US ir dominējošā birža “soft” preču tirdzniecībai, kurās cenas tiek izteiktas dolāros. Tā darbojas no Atlantas (agrāk NYBOT) un piedāvā Arabica kafijas, ASV kakao, jēlcukura, kokvilnas un apelsīnu sulas līgumus.

ICE Futures Europe (Londona) piedāvā Robusta kafijas (RC) līgumu — etalonu Vjetnamas un Indonēzijas kafijai — un Cukura Nr. 5 līgumu rafinētajam baltajam cukuram. Londonas kakao līguma (CA) cena ir noteikta sterliņu mārciņās, kas padara to par etalonu Rietumāfrikas kakao eksportētājiem, kuru ieņēmumus daļēji nosaka mārciņas/dolāra valūtas kurss.

---

Ražotājvalstis: kurš ko audzē un kāpēc koncentrācijai ir nozīme

Kafija:
– Arabica: Brazīlija (~40% no pasaules produkcijas), Kolumbija (~8%), Etiopija (~6%), Hondurasa (~5%). Brazīlijas dominance Arabica kafijas tirgū nozīmē, ka ICE Coffee C (KC) līgums būtībā ir likme uz laikapstākļiem Brazīlijā.
– Robusta: Vjetnama (~40% no globālās Robusta produkcijas), Brazīlija (~25%), Indonēzija (~7%), Uganda (~5%). Vjetnamas dominance Robusta tirgū nozīmē, ka LIFFE Robusta līgums cieši seko ražas apstākļiem Vjetnamā.

Kakao:
– Kotdivuāra: aptuveni 45% no pasaules kakao produkcijas.
– Gana: aptuveni 15–20%.
– Kopā šīs divas blakus esošās Rietumāfrikas valstis nodrošina aptuveni 60–70% pasaules kakao no viena klimata zonas, padarot kakao par vienu no ģeogrāfiski viskoncentrētākajām lauksaimniecības precēm.
– Ekvadora, Indonēzija un Kamerūna ir sekundārie ražotāji.

Cukurs:
– Brazīlija: ~25% no globālās produkcijas un vairāk nekā 50% no globālā cukura eksporta. Brazīlija ir unikālā situācijā kā pasaules lielākā cukura ražotāja un nozīmīga etanola ražotāja — tā var novirzīt cukurniedres starp cukura un etanola ražošanu atkarībā no cenām.
– Indija: ~20% no globālās produkcijas, taču galvenokārt iekšzemes patēriņam.
– Taizeme un Ķīna arī ir nozīmīgi ražotāji.
– ES: stipri subsidēta iekšzemes ražošana ar aizsardzību pret importu.

Kokvilna:
– Ķīna: ~25% no globālās kokvilnas produkcijas, galvenokārt Siņdzjanas provincē (avots nozīmīgām ESG un piegādes ķēžu diskusijām).
– Indija: ~25% no globālās produkcijas.
– ASV: ~12–15%, bet pasaules lielākais eksportētājs.
– Pakistāna un Brazīlija arī ir nozīmīgi spēlētāji.

Apelsīnu sula:
– Brazīlija: aptuveni 70% no globālā FCOJ (saldēta koncentrēta apelsīnu sula) eksporta.
– ASV (Florida): vēsturiski galvenais vietējais ASV avots, bet pēdējo divu desmitgažu laikā to izpostījusi citrusaugļu zaļošanas slimība (Huanglongbing). Floridas produkcija ir sarukusi no aptuveni 240 miljoniem kastu gadā 2000. gadu sākumā līdz mazāk nekā 20 miljoniem līdz 2020. gadu vidum — strukturāls piedāvājuma kritums, kas ir dzinis FCOJ cenas līdz rekordaugstiem līmeņiem.

---

Laikapstākļi un sezonalitāte: noteicošais cenu faktors

Neviena cita preču kategorija nav tik atkarīga no laikapstākļiem kā “soft” preces. Mehānismi atšķiras atkarībā no kultūras.

La Niña un El Niño:

Šīs Klusā okeāna temperatūras anomālijas maina nokrišņu un temperatūras modeļus tropos — tieši tur, kur audzē “soft” preces.

• La Niña (vēsāks Klusais okeāns) parasti izraisa: pārmērīgus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā (iespējami plūdi Vjetnamas un Indonēzijas kafijas plantācijās), sausumu Brazīlijas kafijas joslā (bojājot ražu) un sausākus apstākļus Rietumāfrikas daļās.
• El Niño (siltāks Klusais okeāns) parasti izraisa: sausumu Dienvidaustrumāzijā, virs vidējā līmeņa nokrišņus lielā daļā Brazīlijas un dažādu ietekmi Rietumāfrikā.

2023.–2024. gada El Niño bija galvenais iemesls kakao cenu krīzei, kas dzina cenas virs 10 000 USD par tonnu — sausāki apstākļi Rietumāfrikā novājināja kakao kokus laikā, kad tie jau cieta no novecojušiem stādījumiem un slimībām.

Brazīlijas kafijas salnas:

Paranas, Sanpaulu, Minasžeraisas un Espiritusantu štati veido Brazīlijas kafijas joslu. Jūnijs–jūlijs ir Brazīlijas ziemas mēneši — temperatūra kalnos var kristies līdz sasalšanas robežai, un sals var sabojāt vai nogalināt kafijas kokus. Smaga salna Brazīlijas kafijas joslā var samazināt nākamo ražu par 15–30% vai vairāk, liekot Arabica fjūčeriem strauji celties dažu stundu laikā pēc ziņām par salnām.

1994. gada jūlija Brazīlijas salnas palielināja Arabica kafijas cenu no aptuveni 0,85 USD/lb līdz virs 2,20 USD/lb dažu nedēļu laikā — viens no dramatiskākajiem lauksaimniecības preču cenu lēcieniem mūsdienu vēsturē.

Kokvilna:

Kokvilna ir jutīga pret nokrišņiem pogaļu veidošanās laikā (parasti jūlijs–augusts ziemeļu puslodē), pārmērīgu lietu ražas novākšanas laikā (kas izraisa pogaļu puvi) un agru salnu pirms ražas novākšanas. ASV Kokvilnas josla (Teksasa, Džordžija, Misisipi) tiek cieši uzraudzīta, taču Indijas un Pakistānas musonu darbība ir kļuvusi arvien svarīgāka, pieaugot to kopīgajai daļai globālajā produkcijā.

Sezonalitāte un līgumu mēneši:

Fjūčeru līgumi “soft” precēm ir strukturēti ap ražas kalendāriem. ICE Arabica kafijas (KC) līgumi ir marts, maijs, jūlijs, septembris un decembris — izvietoti tā, lai aptvertu Brazīlijas un Kolumbijas kafijas sezonālo plūsmu tirgū. Izpratne par dominējošās ražotājvalsts audzēšanas kalendāru ir būtiska, lai izprastu sezonālos cenu modeļus.

---

Kāpēc “soft” preču datus ir grūtāk pārbaudīt

Preču tirgus dalībnieki paļaujas uz piedāvājuma un pieprasījuma datiem, lai veidotu viedokli par cenu. Metāliem un energoresursiem šie dati ir diezgan uzticami: LME krājumu pārskati atspoguļo faktiskos noliktavu krājumus; EIA dati atspoguļo faktisko ASV enerģijas ražošanu un uzglabāšanu. “Soft” precēm situācija ir neskaidrāka.

Aptauju ierobežojumu problēma:

USDA (ASV Lauksaimniecības departamenta) “World Agricultural Supply and Demand Estimates” (WASDE) ir primārais globālais datu avots par “soft” preču piedāvājumu un pieprasījumu. Tropiskajām izcelsmes valstīm — Kotdivuārai, Vjetnamai, Indonēzijai — USDA aplēses balstās uz vietējo saimniecību aptaujām, valdības ziņojumiem un tirdzniecības datiem, bieži vien ar būtisku laika nobīdi.

Kotdivuāras kakao produkcijas aplēses sezonas sākumā regulāri atšķiras no sezonas beigu faktiem par 10–20%. Tā nav nekompetence — tas patiesi atspoguļo grūtības apsekot miljoniem sīksaimniecību lielā tropu valstī.

Sīksaimniecību struktūra:

Lielākā daļa kakao, kafijas un cukura produkcijas jaunattīstības valstīs nāk no sīksaimniekiem, kam ir 1–5 hektāri zemes. Kotdivuārā ir aptuveni 600 000–800 000 kakao audzētāju. Vjetnamā ir aptuveni 600 000 kafijas audzētāju mājsaimniecību. Datu vākšana šādā mērogā pēc būtības ir neprecīza.

Kontrasts ar metāliem:

LME vara katoda krājumi tiek fiziski saskaitīti apstiprinātajās noliktavās. WTI jēlnaftas krājumi tiek mērīti Kushingas uzglabāšanas tvertnēs. Metālu un energoresursu datu precizitātei nav līdzinieka lauksaimniecības precēs. Šī datu nenoteiktība ir viens no iemesliem, kāpēc “soft” preču cenas var strauji mainīties uz baumu vai provizorisku aplēšu pamata, vēl pirms tiek publicēti oficiālie dati.

---

Tirgus struktūra: backwardation, contango un 1990. gadu pārmaiņas

Fjūčeru tirgi jebkurai precei pastāv vienā no diviem strukturālajiem stāvokļiem:

• Contango: fjūčeru cenas ir augstākas par pašreizējo “spot” cenu. Tirgus maksā par gaidīšanu — tālāka termiņa līgums ir dārgāks nekā tuvākā.
• Backwardation: fjūčeru cenas ir zemākas par pašreizējo “spot” cenu. Tirgus maksā prēmiju par tūlītēju piegādi.

“Soft” precēm strukturālās pārmaiņas no vēsturiskā backwardation stāvokļa uz contango, kas notika 1990. gados, ir svarīga, bet reti skaidrota tirgus vēstures daļa.

Pirms 1980. un 1990. gadiem daudzi “soft” preču tirgi — īpaši kakao un kafijas — bieži atradās backwardation stāvoklī. Krājumi bija ierobežoti, tūlītējais piedāvājums bija niecīgs, un pircēji maksāja vairāk par tūlītēju piegādi.

To mainīja vairāki faktori:
1. Starptautisko preču nolīgumu sabrukums: Starptautiskais kafijas nolīgums (ICA) un Starptautiskais kakao nolīgums (ICCA) — starpvaldību ražotāju/patērētāju nolīgumi, kas centās regulēt cenas ar eksporta kvotām — 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā sabruka. Bez ražošanas ierobežojumiem krājumi pieauga.
2. Tehnoloģiju un loģistikas uzlabojumi: refrižeratoru konteineru pārvadājumi, ātrāka ostu apkalpošana un labāka uzglabāšanas tehnoloģija nozīmēja, ka “soft” preces varēja uzglabāt ilgāku laiku bez kvalitātes zuduma.
3. Finanšu dalībnieku pieaugums: kad institucionālie investori 1990. gados ienāca preču tirgos, šo tirgu struktūra mainījās, palielinot spekulatīvās pozīcijas tālāka termiņa līgumos.

Rezultāts: “soft” preču tirgi 2000. un 2010. gados lielākoties pārgāja uz noturīgu contango stāvokli. Backwardation strauji atgriezās 2022.–2024. gadā kakao tirgū (fiziskā trūkuma dēļ ražas neveiksmju dēļ) un periodiski kafijas tirgū. Kad pēc contango perioda “soft” precē atgriežas backwardation, tas ir spēcīgs signāls par patiesu fizisko deficītu.

---

Kāpēc “soft” preces ir svārstīgākas nekā “hard” preces

“Soft” preču cenas ir svārstīgākas par “hard” preču cenām vairāku savstarpēji pastiprinošu iemeslu dēļ:

1. Neelastīgs īstermiņa piedāvājums:
Ja vara cena strauji pieaug par 20%, kalnrūpniecības uzņēmumi dažreiz var paātrināt ražošanu no esošajām raktuvēm. Ja kakao cena pieaug par 20% ražas neveiksmes dēļ Kotdivuārā, jauns kakao piedāvājums neparādās — ir nepieciešami 5–7 gadi, līdz jaunai kakao koku stādīšanai sākas komerciālā raža.

2. Neelastīgs īstermiņa pieprasījums:
Kakao ir šokolādes sastāvdaļa. Šokolāde ir sastāvdaļa neskaitāmos patēriņa produktos. Pārtikas ražotāji nevar viegli aizstāt kakao, nemainot savu produktu receptūras — process, kas aizņem mēnešus vai gadus.

3. Koncentrēta ražošanas ģeogrāfija:
Ja 70% preces nāk no divām blakus esošām valstīm vienā klimata zonā, viens laikapstākļu notikums var ietekmēt lielāko daļu globālā piedāvājuma vienlaikus. Metāliem vai energoresursiem šādas koncentrācijas nav.

4. Ātrbojīgums:
“Soft” preces nevar uzglabāt bezgalīgi. Zaļajai kafijai ir aptuveni 12–18 mēnešu lietderīgais glabāšanas laiks; kakao pupiņām — aptuveni 12 mēneši. Piegādes deficītu nevar nosegt, izmantojot 5 gadus vecus krājumus.

5. Datu nenoteiktība:
Kā minēts iepriekš, “soft” preču piedāvājuma dati ir mazāk precīzi nekā metālu vai enerģijas dati, kas nozīmē, ka tirgiem ir agresīvi jāpārceno situācija, kad parādās jauna informācija.

Vēsturiskie pierādījumi: ICE Arabica kafijas 30 dienu netiešais svārstīgums (implied volatility) regulāri ir 25–40% apmērā — salīdzināms ar atsevišķām akcijām un tālu pārsniedz 15–20%, kas raksturīgi jēlnaftai. Kakao netiešais svārstīgums 2023.–2024. gada cenu krīzes laikā pārsniedza 50%.

---

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādas ir galvenās “soft” preces?

Galvenās “soft” preces, ko tirgo globālajās fjūčeru biržās, ir kafija (Arabica un Robusta), kakao, cukurs (jēlcukurs un baltais), kokvilna un apelsīnu sula. Tās atšķiras no graudaugiem (kvieši, kukurūza, sojas pupas), kas ir atsevišķa lauksaimniecības preču kategorija. Visas galvenās “soft” preces tiek tirgotas ICE Futures US Ņujorkā un/vai ICE Futures Europe Londonā.

Kāpēc “soft” preces ir tik svārstīgas?

“Soft” preces ir ļoti svārstīgas, jo to piedāvājums pēc būtības ir nenoteikts — tas ir atkarīgs no laikapstākļiem, augu slimībām un bioloģiskiem audzēšanas cikliem, kurus nevar precīzi kontrolēt vai prognozēt. Piedāvājumu nevar ātri palielināt, reaģējot uz cenu lēcienu (jaunu koku audzēšana prasa gadus), un ražošana bieži ir ģeogrāfiski koncentrēta nedaudzās tropu valstīs. Šie faktori kopā rada cenu svārstības, kas ir daudz lielākas nekā lielākajā daļā “hard” preču tirgu.

Ko La Niña nodara “soft” preču cenām?

La Niña (Klusā okeāna temperatūras pazemināšanās) parasti izraisa sausumu Brazīlijas kafijas joslā, kas var būtiski samazināt kafijas ražošanu un palielināt Arabica cenas. Tas arī izraisa pārmērīgus nokrišņus Dienvidaustrumāzijas kafijas un palmu eļļas reģionos. Konkrētā ietekme atšķiras atkarībā no preces un reģiona, un katrs La Niña notikums atšķiras pēc laika un intensitātes. Tirgi iekļauj cenā gaidāmo laikapstākļu ietekmi, balstoties uz meteoroloģiskajām prognozēm.

Kur tirgo “soft” preces?

Primārā birža ASV dolāros nominētiem “soft” preču fjūčeriem ir ICE Futures US (agrāk Ņujorkas tirdzniecības palāta), kur tiek tirgota Arabica kafija (KC), kakao (CC), jēlcukurs Nr. 11 (SB), kokvilna Nr. 2 (CT) un FCOJ (OJ). ICE Futures Europe Londonā uzņem Robusta kafiju (RC), balto cukuru Nr. 5 un sterliņu mārciņās kotēto Londonas kakao (CA).

Vai cukurs ir “soft” prece?

Jā. Cukurs — gan jēlcukurs (tirgo kā ICE Sugar No. 11, tīkeris SB), gan rafinēts baltais cukurs (ICE Sugar No. 5, tīkeris QW) — ir nozīmīga “soft” prece. Brazīlija ir pasaulē lielākā cukura ražotāja un eksportētāja. Brazīlijas spēja novirzīt cukurniedres starp cukura un etanola ražošanu nozīmē, ka enerģijas cenas ietekmē cukura piedāvājumu, pievienojot vēl vienu cenu dzinējspēku papildus tipiskajiem laikapstākļu un ražas faktoriem.

Vai graudaugi (kvieši, kukurūza) ir “soft” preces?

Nē. Lai gan graudus audzē, nevis iegūst raktuvēs, termins “soft” prece standarta tirgus terminoloģijā attiecas tieši uz tropiskajiem lauksaimniecības produktiem: kafiju, kakao, cukuru, kokvilnu un apelsīnu sulu. Graudaugus (kvieši, kukurūza, sojas pupas, rīsi) klasificē atsevišķi, galvenokārt CME Group Čikāgas tirdzniecības biržā (CBOT) un Euronext Eiropas lopbarības/pārtikas kviešiem. Vēsturiskais nošķīrums atspoguļo šo tirgu izcelsmi.

Kāpēc USDA “soft” preču dati ir mazāk uzticami nekā metālu dati?

USDA “soft” preču aplēses tropu valstīm balstās uz miljoniem sīksaimnieku aptaujām — tas pēc būtības ir neprecīzs pasākums. Kotdivuāras kakao produkcijas aplēses regulāri atšķīrušās no faktiskajiem rezultātiem par 10–20%. Turpretim LME metālu krājumu dati atspoguļo fizisku noliktavu krājumu skaitīšanu, un EIA enerģijas dati balstās uz mērītiem uzglabāšanas un ražošanas plūsmu datiem. Datu precizitātes atšķirība ir strukturāla, nevis USDA kļūda.

---

Galvenie secinājumi

• “Soft” preces ir lauksaimniecības produkti, ko audzē, nevis iegūst izrakteņu veidā — galvenokārt kafija (Arabica un Robusta), kakao, cukurs, kokvilna un apelsīnu sula.
• Tās ir svārstīgākas nekā “hard” preces, jo piedāvājums ir bioloģiski ierobežots (jaunu koku audzēšana prasa gadus), ražošana ir ģeogrāfiski koncentrēta un datu kvalitāte ir zemāka nekā metāliem vai energoresursiem.
• Brazīlija dominē vairākos galvenajos “soft” preču tirgos vienlaikus: aptuveni 40% no globālās Arabica kafijas, 25% no globālā cukura un 70% no globālā FCOJ eksporta.
• La Niña un El Niño Klusā okeāna laikapstākļu modeļi tieši ietekmē “soft” preču audzēšanas apstākļus tropos, radot korelētu cenu risku vairākām precēm vienlaikus.
• 1990. gadu starptautisko preču nolīgumu (ICA, ICCA) sabrukums mainīja lielāko daļu “soft” preču tirgu no backwardation (izplatīts pirms 1990. gada) uz contango — pārmaiņa, kas atspoguļo strukturālu pāreju no regulētiem uz brīvi tirgotiem tirgiem.
• USDA WASDE aplēses tropu izcelsmes valstīm (Kotdivuāra, Vjetnama, Indonēzija) ietver 10–20% kļūdas robežu, jo ir grūti apsekot miljoniem sīksaimnieku.
• ICE Futures US Ņujorkā ir primārā birža “soft” precēm, piedāvājot kafiju (KC), kakao (CC), cukuru Nr. 11 (SB), kokvilnu (CT) un apelsīnu sulu (OJ).
• Kad “soft” preču tirgū, kurā vēsturiski bijis contango, atgriežas backwardation, tas signalizē par patiesu fizisko deficītu — krājumu līmenis ir tik zems, ka pircēji maksā prēmiju par tūlītēju piegādi.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: the counterpart group covering mined and extracted resources, one of the highest-volume agricultural products traded globally and a tropical crop supply chain that illustrates typical soft commodity logistics.