Preču cenu vēsture: supercikli, cenu šoki un ilgtermiņa tendenču virzītājspēki

Preču cenu vēstures definīcija
Preču cenas virzās pa ilgtermiņa cikliem — bieži dēvētiem par supercikliem —, kas ilgst 10–20 gadus un ko nosaka būtiskas globālā piedāvājuma un pieprasījuma strukturālās pārmaiņas. Starp supercikliem preču cenas ilgstoši atrodas “lāču tirgus” fāzē, kamēr piedāvājums pieaug, lai apmierinātu pieprasījumu. Galvenie notikumi, kas veidoja mūsdienu preču tirgus, ir 70. gadu OPEC naftas šoki, 80.–90. gadu preču “lāču tirgus”, 2000. gadu Ķīnas virzītais supercikls, 2008. gada finanšu krīze un 2020. gadu dubultais šoks: COVID izraisītais pieprasījuma sabrukums un 2022. gada Krievijas un Ukrainas enerģētikas krīze.

---

Satura rādītājs

1. Kas ir preču supercikls?
2. Pēckara atjaunošanas uzplaukums (1945–1960. gadi)
3. 70. gadu preču supercikls: naftas šoki un pārtikas cenu lēcieni
4. 80.–90. gadu “lāču tirgus”: lētas preces un pārprodukcijas laikmets
5. 3. supercikls: Ķīnas preču uzplaukums (2000–2011)
6. 2008. gada finanšu krīze: straujākais preču cenu sabrukums
7. Zudusī desmitgade: 2012.–2020. gada preču “lāču tirgus”
8. COVID sabrukums un atkopšanās (2020–2021)
9. 2022. gada preču šoks: Krievija, Ukraina un enerģētikas krīze
10. Kā piekļūt vēsturiskajiem preču cenu datiem
11. Bieži uzdotie jautājumi
12. Galvenie secinājumi

---

Kas ir preču supercikls?

Preču supercikls ir ilgstošs, desmitgadi ilgs periods, kurā preču cenas ir augstākas par tendenci, ko izraisa strukturālas izmaiņas globālajā piedāvājumā un pieprasījumā. Supercikli atšķiras no parastas cenu nepastāvības divos galvenajos aspektos:

1. Ilgums: parasti cenu lēcieni ilgst no nedēļām līdz mēnešiem; supercikli ilgst 10–20 gadus.
2. Cēlonis: superciklus izraisa izmaiņas piedāvājuma vai pieprasījuma pamata struktūrā — kādas lielas ekonomikas industrializācija, jauna tehnoloģija, kas rada masveida pieprasījumu pēc materiāliem, vai pastāvīga enerģijas ražošanas maiņa.

Šis termins kļuva populārs akadēmiskajos un investīciju pētījumos 2000. gadu sākumā, analītiķiem cenšoties izskaidrot, kāpēc preču cenas gadiem ilgi bija augušas un šķita, ka pieaugums turpināsies. Iepriekšējo superciklu retrospektīva identificēšana sniedza pamatu šādai analīzei.

Supercikla modelis:
– 1. fāze (uzplaukums): Strukturālā pieprasījuma izaugsme pārsniedz piedāvājuma jaudas. Cenas kāpj. Ieguldījumi ieguvē un ražošanā atpaliek, jo jaudu izveide prasa gadus.
– 2. fāze (pīķis): Cenas sasniedz ciklisko maksimumu, piesaistot masveida ieguldījumus jaunās jaudās. Ražošana paplašinās.
– 3. fāze (“lāču tirgus”): Vienlaikus parādās jauns piedāvājums, bieži vien pārsniedzot vajadzības. Pieprasījuma izaugsme palēninās. Cenas krītas gadiem ilgi.
– 4. fāze (lejasdaļa): Zemas cenas piespiež slēgt dārgas ražotnes. Ieguldījumi izsīkst. Tiek likti pamati nākamajam ciklam.

Šis jēdziens ir noderīgs ilgtermiņa cenu tendenču izpratnei, taču tas ir diskutabls — noteikt superciklu reāllaikā ir grūti, tā periodizācija un cēloņi ir strīdīgi. Tomēr šis ietvars palīdz izskaidrot, kāpēc preču tirgi nereti uzvedas veidos, kas saglabājas daudz ilgāk, nekā to paredz fundamentālie modeļi.

---

Pēckara atjaunošanas uzplaukums (1945–1960. gadi)

Otrais pasaules karš iznīcināja lielu daļu Eiropas un Āzijas industriālās infrastruktūras. Pēckara atjaunošana radīja noturīgu pieprasījumu pēc tērauda, vara, alumīnija, kokmateriāliem un lauksaimniecības precēm.

Māršala plāns (1948–1952) ieguldīja 13 miljardus dolāru (aptuveni 150 miljardus dolāru mūsdienu vērtībā) Eiropas atjaunošanā, kas tieši pārvērtās pieprasījumā pēc izejvielām. Japānas ražošanas bāzes atjaunošana no 50. gadiem pievienoja vēl lielāku Āzijas industriālo pieprasījumu.

Preču cenas 50. un 60. gadu sākumā atspoguļoja šo atjaunošanas pieprasījumu. Bretonvudas monetārā sistēma (fiksēti valūtas kursi, dolārs piesaistīts zeltam) nodrošināja cenu stabilitāti, kas novērsa tādus inflācijas izraisītus cenu lēcienus, kādi bija vērojami vēlāk.

Svarīgākais preču stāsts šajā laikmetā nebija cenu lēciens, bet gan modernās naftas rūpniecības izveide. Naftas atradnes Tuvajos Austrumos (Saūda Arābija, Kuveita, Irāna un Irāka) ar ASV un Eiropas naftas kompāniju ieguldījumiem izveidoja piegādes infrastruktūru, kas dominēja globālajā enerģētikā visu 20. gadsimtu. “Septiņas māsas” (Standard Oil, Shell, BP u.c.) kontrolēja lielāko daļu šīs ražošanas līdz 60. gadu beigām, saglabājot naftas cenas relatīvi stabilas un zemas (zem 3 USD par barelu nominālā izteiksmē visu 60. gadu garumā).

Lauksaimniecības preču cenas 50.–60. gados veidoja ASV lauksaimniecības politika — cenu atbalsta mehānismi, piedāvājuma vadības programmas (ražošanas kvotas, aramzemes ierobežošana) un pārtikas palīdzības programmas radīja regulētu tirgu, kas mazināja brīvā tirgus dinamikas ietekmi.

---

70. gadu preču supercikls: naftas šoki un pārtikas cenu lēcieni

70. gadi bija desmitgade, kas preču tirgiem iemācīja par ģeopolitisko risku, monetāro nestabilitāti un piedāvājuma koncentrāciju.

Bretonvudas sistēmas beigas (1971): Prezidents Niksons 1971. gada augustā apturēja dolāra konvertējamību pret zeltu — tā dēvētais “Niksona šoks”. Fiksēto valūtas kursu sistēmas sabrukums ļāva dolāram depreciēties un inflācijai paātrināties. Tā kā preces tiek kotētas dolāros, dolāra vērtības kritums desmitgades laikā nospieda preču cenas uz augšu nominālā izteiksmē.

1973. gada arābu naftas embargo: 1973. gada oktobrī OPEC arābu dalībvalstis apturēja naftas eksportu uz ASV, Nīderlandi un citām valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Jom Kipuras karā. Naftas cena dažu mēnešu laikā četrkāršojās no aptuveni 3 līdz 12 USD par barelu. Garas rindas pie ASV degvielas uzpildes stacijām kļuva par vienu no desmitgades zīmīgākajiem tēliem.

1979. gada Irānas revolūcija un otrais naftas šoks: Irānas šaha gāšana un tam sekojošā revolūcija izjauca Irānas naftas ražošanu (aptuveni 6 miljoni barelu dienā). Irānas un Irākas karš (1980–1988) radīja papildu traucējumus. Naftas cena pieauga no ~13 USD 1978. gadā līdz ~35 USD par barelu 1980. gadā — aptuveni 125 USD 2024. gada izteiksmē.

Abi naftas šoki kopā atstāja graujošu iespaidu uz pasaules ekonomiku: tie krasi palielināja inflāciju, veicināja 70. gadu ekonomisko stagnāciju (stagflāciju) un izraisīja masveida ieguldījumus energoefektivitātē un alternatīvajos enerģijas avotos.

1972.–1974. gada pārtikas cenu lēciens: 1972. gadā nelabvēlīgi laika apstākļi skāra PSRS labības ražu. PSRS veica liela mēroga ASV kviešu iepirkumus, ko ASV valdība nebija paredzējusi vai atklājusi iepriekš — t.s. “lielā labības laupīšana”. ASV kviešu cenas dažu mēnešu laikā dubultojās; globālās pārtikas cenas strauji pieauga. Šis notikums parādīja, kā lielu importētājvalstu (Krievija pirms tam reti bija nozīmīga importētāja) pieprasījuma šoki var destabilizēt preču tirgus.

---

80.–90. gadu “lāču tirgus”: lētas preces un pārprodukcijas laikmets

70. gadu preču supercikls iesēja pašiznīcināšanās sēklas — modelis, kas atkārtojas visā preču tirgus vēsturē.

Piedāvājuma reakcija uz augstām cenām: Augstās naftas cenas 70. gados izraisīja masveida ieguldījumus ražošanā ārpus OPEC. Ziemeļjūtas nafta (Lielbritānija un Norvēģija) sāka plūst lielos apjomos no 70. gadu beigām. Aļaskas naftas ieguve sasniedza maksimumu 1988. gadā. Meksikas ieguve paplašinājās. ASV iekšzemes ražošana pieauga. Līdz 1983.–1986. gadam OPEC zaudēja tirgus daļu par labu piedāvājumam no ārpuses.

1986. gada naftas cenu sabrukums: Saūda Arābija, kas bija atkārtoti samazinājusi ražošanu, lai atbalstītu cenas, zaudējot tirgus daļu, 1985. gada beigās mainīja kursu un atvēra vārstus. Naftas tirgus sabruka no ~30 USD līdz zem 10 USD par barelu 1986. gada aprīlī — kritums, kas paliek par vienu no straujākajiem naftas tirgus vēsturē. Lēta nafta nomāca ne tikai naftas tirgus, bet arī enerģijas izmaksas kopumā, nodrošinot 80.–90. gadu ekonomisko izaugsmi.

Lauksaimniecības pārpalikumi: ASV un ES lauksaimniecības subsīdijas un tehnoloģiskie uzlabojumi (zaļās revolūcijas šķirnes, labāki mēslošanas līdzekļi, paplašināta apūdeņošana) palielināja lauksaimniecības ražīgumu 80. gados. Pasaules graudu krājumi sasniedza rekordlīmeni. ASV maksāja lauksaimniekiem par neaudzēšanu. Reālās lauksaimniecības preču cenas lielāko daļu 80. un 90. gadu saglabāja lejupejošu tendenci.

Metāli 90. gados: Padomju Savienības sabrukums (1991) papildināja pasaules tirgus ar bijušās PSRS metāla produkciju, īpaši alumīniju. Lielas, ar enerģijas subsīdijām darbinātas padomju laika alumīnija kausēšanas rūpnīcas Sibīrijā ražoja produkciju par tirgus ekonomikai neatbilstošām izmaksām, pārpludinot pasaules alumīnija tirgu. LME alumīnija cenas nokritās līdz daudzgadu minimumam. 1997.–1998. gada Āzijas finanšu krīze skāra pieprasījumu pēc metāliem un enerģijas, pagarinot “lāču tirgu”.

Varš par 0,60 USD/mārciņā: Līdz 1998.–1999. gada beigām LME vara cena bija nokritusies līdz aptuveni 0,60 USD par mārciņu — līmenis, kas padarīja lielāko daļu raktuvju nerentablas un izraisīja ievērojamu ražošanas samazināšanu. Tas iezīmē sākumpunktu tam, cik dramatisks bija vēlākais Ķīnas virzītais uzplaukums.

---

3. supercikls: Ķīnas preču uzplaukums (2000–2011)

Neviens notikums mūsdienu preču tirgus vēsturē nav salīdzināms ar Ķīnas industrializāciju. Laikā no 2000. līdz 2011. gadam Ķīnas pieprasījums pēc gandrīz katras izejvielas pieauga tempos, kādus pasaule nekad nebija redzējusi no vienas ekonomikas.

Ķīnas industrializācijas mērogs: 2000. gadā Ķīna patērēja aptuveni 13% no pasaules vara, 20% no tērauda un 15% no enerģijas. Līdz 2010. gadam šīs daļas bija pieaugušas līdz aptuveni 40% (varš), 45% (tērauds) un 20% (enerģija). Absolūtais pieprasījuma pieaugums bija satriecošs.

Virzītājspēki:
– Urbanizācija: simtiem miljonu cilvēku pārcēlās no lauku uz pilsētām, pieprasot mājokļus, ceļus, rūpnīcas un komunālo infrastruktūru.
– Ražošanas ieguldījumi: Ķīna kļuva par “pasaules fabriku”, prasot tēraudu, alumīniju, varu un plastmasu.
– Infrastruktūra: šosejas, lidostas, elektrotīkli, dzelzceļa tīkli — viss prasīja milzīgus metālu un enerģijas apjomus.
– Nekustamais īpašums: Ķīnas būvniecības bums patērēja vairāk tērauda un cementa nekā jebkura cita valsts jebkad.

Preču cenu izmaiņas 2001.–2011. gadā:
– Varš: no ~0,60 USD/mārciņā (2001) līdz ~4,60 USD/mārciņā (2011. gada pīķis) — aptuveni 7 reizes 10 gados.
– Jēlnafta: no ~20–25 USD par barelu (2001–2002) līdz 147 USD par barelu (2008. gada jūlija pīķis).
– Kukurūza: no ~2,00 USD par bušeli līdz pīķiem virs 7,50–8,00 USD.
– Dzelzsrūda: no ~12 USD par tonnu (2000. gadu sākuma references cena) līdz ~180–190 USD (2011. gada pīķis).
– Ogles: termālās ogles no 30–40 USD līdz vairāk nekā 130 USD par tonnu pīķa brīdī.

Lēnā piedāvājuma reakcija: preču piedāvājums nevar acumirklī reaģēt uz cenu signāliem. Vara raktuves atklāšana līdz ražošanas sākumam prasa 5–10 gadus. Ogļraktuve prasa gadiem ilgu attīstību. Dzelzsrūdas ostu infrastruktūras izveide prasa gadus. Piedāvājums centās reaģēt uz augošajām cenām, bet pastāvīgi atpalika no pieprasījuma, turot cenas augstas visu desmitgadi.

Sekundārais preču uzplaukums — lauksaimniecība: Ķīnas labklājības pieaugums palielināja olbaltumvielu patēriņu (vairāk gaļas, kas prasa barības graudus), un biodegvielas mandāti ASV un ES radīja papildu pieprasījumu pēc kukurūzas un augu eļļām. 2007.–2008. gada pārtikas cenu krīze izraisīja strauju globālo lauksaimniecības preču cenu lēcienu, veicinot pārtikas nedrošību attīstības valstīs.

---

2008. gada finanšu krīze: straujākais preču cenu sabrukums

Nafta 2008. gada 11. jūlijā sasniedza 147 USD par barelu — augstākā nominālā cena vēsturē līdz tam brīdim. Līdz 2008. gada decembrim tā bija nokritusies līdz 32 USD. Piecos mēnešos nafta zaudēja gandrīz 80% no savas vērtības.

Lehman Brothers sabrukums izraisīja sinhronu globālo recesiju — smagāko kopš 30. gadiem. Preču pieprasījums kritās visur vienlaikus. Tirdzniecības finansēšana apstājās (kredītvēstules nedēļām pēc Lehman bija grūti iegūstamas). Globālās tirdzniecības apjomi sabruka. Kuģi stāvēja enkurā, jo nebija kravu, ko vest.

Preču cenu sabrukums visā spektrā:
– Varš kritās no ~4,00 USD/mārciņā līdz ~1,25 USD/mārciņā starp 2008. gada jūliju un decembri.
– Kukurūza kritās no ~7,50 USD/bušeli līdz ~3,50 USD/bušeli.
– Baltic Dry Index (kuģniecības tarifu indekss) kritās no 11 793 punktu pīķa 2008. gada maijā līdz 663 punktiem decembrī — 94% sabrukums.

Krituma ātrums atspoguļoja pārlieku lielas spekulatīvās pozīcijas, uz kredītiem balstītu pieprasījumu, kas iztvaikoja līdz ar kredītu kontrakciju, un patiesu globālās tirdzniecības finansēšanas un kuģniecības sabrukumu.

Atkopšanās: politiskā reakcija — bezprecedenta globālā monetārā mīkstināšana, Ķīnas stimuls aptuveni 586 miljardu USD apmērā un ASV TARP programma — līdz 2009. gada vidum atkal palielināja pieprasījumu pēc precēm. Atkopšanās precēm bija ātra: varš 2010. gada sākumā atkal bija virs 3,00 USD/mārciņā, un naftas cena 2010.–2011. gadā atjaunojās līdz 80–100 USD par barelu, Ķīnas pieprasījumam atsākot savu strukturālo izaugsmi.

---

Zudusī desmitgade: 2012.–2020. gada preču “lāču tirgus”

Pēc Ķīnas supercikla pīķa un 2008. gada krīzes atkopšanās preču tirgi iegāja ilgstošā “lāču tirgū”. 2000. gadu uzplaukuma laikā veiktie ieguldījumi piedāvājumā sāka dot rezultātus — pārāk daudz rezultātu.

Ieguldījumu vilnis ieguvē un enerģētikā: laikā no 2010. līdz 2014. gadam kalnrūpniecības uzņēmumi un naftas ražotāji ieguldīja līdzekļus tempā, kādu nozare nebija pieredzējusi. BHP, Rio Tinto, Vale un Glencore ieguldīja miljardus vara, dzelzsrūdas un ogļu paplašināšanā. ASV slānekļa naftas revolūcija — kuru atraisīja hidrauliskā sašķelšana un horizontālā urbšana — palielināja ASV naftas ražošanu no 5 miljoniem barelu dienā 2008. gadā līdz gandrīz 13 miljoniem barelu dienā 2019. gadā.

Pārprodukcijas sekas: līdz 2014.–2016. gadam liela daļa šī jaunā piedāvājuma bija sasniegusi tirgu. Vienlaikus Ķīnas izaugsmes temps palēninājās no 10%+ 2000. gadu sākumā līdz 6–7%. Piedāvājums auga straujāk nekā pieprasījums. Cenas kritās.

Zīmīgākie “lāču tirgus” pieturpunkti:
– Nafta: kritums no ~115 USD (2014. gada jūnijs) līdz zem 27 USD (2016. gada janvāris) — 77% kritums 18 mēnešos, ko izraisīja OPEC atteikšanās samazināt ražošanu, lai aizstāvētu tirgus daļu pret ASV slānekļa naftu.
– Dzelzsrūda: kritums no 190 USD (2011) līdz zem 38 USD (2015. gada decembris).
– Varš: kritums no 4,60 USD (2011) līdz 1,96 USD (2016. gada janvāris).
– Ogles: termālās ogles kritums no 125 USD līdz zem 50 USD par tonnu.

Bankroti kalnrūpniecībā: “lāču tirgus” izraisīja daudzu raktuvju slēgšanu un uzņēmumu bankrotus. Peabody Energy (lielākais ASV ogļu uzņēmums) 2016. gadā pieteica bankrotu. Daudzi mazie ieguves uzņēmumi tika izdzēsti. Ražošanas samazinājumi galu galā sāka līdzsvarot tirgus.

---

COVID sabrukums un atkopšanās (2020–2021)

COVID-19 pandēmija izraisīja straujāko pieprasījuma sabrukumu preču tirgus vēsturē. Globālais naftas pieprasījums 2020. gada aprīlī kritās par aptuveni 30 miljoniem barelu dienā — aptuveni 30% no kopējā patēriņa —, jo apstājās aviācija, transportlīdzekļu satiksme un rūpnieciskā darbība.

WTI jēlnaftas fjūčeru cena 2020. gada 20. aprīlī bija negatīva: -37,63 USD par barelu — pirmoreiz vēsturē nozīmīga preču fjūčera cena kļuva negatīva. Uzglabāšanas jaudas bija pilnas; neviens nevarēja pieņemt piegādi.

Taču 2020.–2021. gada preču stāstu galu galā noteica atkopšanās ātrums un nevienmērīgums, nevis sabrukums:

• Fizisko preču pieprasījums pieauga, jo COVID pārvirzīja patērētāju tēriņus no pakalpojumiem (restorāni, ceļojumi) uz precēm (mājas labiekārtošana, elektronika, fitnesa aprīkojums). Tas palielināja pieprasījumu pēc vara (elektronika, vadi), kokmateriāliem, alumīnija un no pusvadītājiem atkarīgām precēm.
• Piedāvājuma lēnā atkopšanās: raktuves, kas tika slēgtas lokdaunu laikā, mēnešiem ilgi nespēja atsākt pilnu darbību. Konteineru pārvadājumi tika smagi traucēti. Piegādes ķēžu “pudeles kakli” radīja specifisku produktu deficītu, kas pastiprināja pieprasījumu.
• Valdību stimuli: ASV, ES un Ķīna īstenoja masīvus fiskālos stimulus — infrastruktūras tēriņus, patērētāju pabalstus, bezdarbnieku pabalstu palielināšanu —, kas atbalstīja pieprasījumu.

Līdz 2020. gada beigām un 2021. gada gaitā vairums preču cenu atjaunojās līdz pirms-COVID līmenim vai pārsniedza to:
– Varš 2021. gada maijā sasniedza 10 000 USD par tonnu — jauns visu laiku rekords.
– ASV kokmateriālu fjūčeri uzlēca līdz ārkārtējiem augstumiem pirms sabrukuma, kad zāģmateriālu ražošanas jaudas sāka tikt līdzi pieprasījumam.
– Lauksaimniecības preču cenas strauji pieauga, pateicoties spēcīgiem Ķīnas iepirkumiem un piegādes ķēžu traucējumiem.

---

2022. gada preču šoks: Krievija, Ukraina un enerģētikas krīze

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī bija lielākais preču piedāvājuma traucējums kopš 70. gadu naftas šokiem.

Krievijas loma globālajā preču piedāvājumā:
– Nafta: pasaules otrā lielākā eksportētāja, aptuveni 5–7 miljoni barelu dienā.
– Dabasgāze: Eiropas galvenā gāzes piegādātāja pa cauruļvadiem; ~40% no ES gāzes importa pirms iebrukuma.
– Kvieši: pasaules lielākā eksportētāja, ~20–25% no globālās tirdzniecības.
– Mēslošanas līdzekļi: nozīmīga urīnvielas, amonija nitrāta un kālija eksportētāja.
– Alumīnijs, niķelis, pallādijs: nozīmīga daļa no globālā piedāvājuma.
– Ogles: nozīmīga piegādātāja Eiropai un Āzijai.

Sankciju, pircēju brīvprātīgas izvairīšanās no Krievijas precēm un kara izraisīto traucējumu kombinācija radīja vienlaicīgus šokus vairākos tirgos:

• Dabasgāze Eiropā: ES TTF gāzes cenas pieauga no ~25 EUR/MWh 2022. gada sākumā līdz vairāk nekā 340 EUR/MWh 2022. gada augustā — 13-kārtīgs lēciens. Eiropas mājsaimniecības un rūpniecība saskārās ar katastrofālu enerģijas izmaksu pieaugumu.
• Jēlnafta: Brent sasniedza 139 USD par barelu 2022. gada martā — augstākais līmenis kopš 2008. gada.
• Kvieši: CBOT kviešu cena pieauga no ~800 centiem par bušeli līdz vairāk nekā 1200 centiem dažu nedēļu laikā.
• Mēslošanas līdzekļi: slāpekļa, kālija un fosfātu mēslošanas līdzekļi sasniedza daudzgadu maksimumus.

Tiek lēsts, ka 2022. gada enerģētikas krīze Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem izmaksājusi simtiem miljardu eiro papildu enerģijas izmaksās un veicinājusi augstāko inflāciju Eiropā pēdējos 40 gados. Tas izraisīja masīvu politisko kursa maiņu Eiropas enerģētikas politikā — atjaunojamās enerģijas paātrināšanu, LNG importa infrastruktūras attīstību un atkarības mazināšanu no Krievijas.

Preču cenu normalizācija (2023–2024): līdz 2023. gadam lielākā daļa preču bija būtiski atkāpušās no 2022. gada pīķa līmeņiem. Gāzes krājumi Eiropā atjaunojās. Naftas cenas stabilizējās. Lauksaimniecības tirgi pielāgojās. Taču strukturālās pārmaiņas — Eiropas pastāvīgā atteikšanās no Krievijas enerģijas un augstākas bāzes enerģijas izmaksas — saglabājas.

---

Kā piekļūt vēsturiskajiem preču cenu datiem

Ikviens, kas vēlas pētīt preču cenu vēsturi, var izmantot vairākus augstas kvalitātes bezmaksas datu avotus:

FRED (Federal Reserve Bank of St. Louis) ir visnoderīgākā bezmaksas datubāze. Tajā ir pieejamas sērijas par jēlnaftu (WTI, Brent), zeltu, sudrabu, varu, alumīniju, kukurūzu, kviešiem, dabasgāzi u.c. Apmeklējiet fred.stlouisfed.org. Visi dati ir bezmaksas, lejupielādējami un bieži atjaunināti.

Pasaules Bankas preču cenu dati (“Pink Sheet”) tiek publicēti ik mēnesi un aptver aptuveni 70 preces kopš 1960. gada. Pieejami worldbank.org/en/research/commodity-markets. Īpaši noderīgi ilgtermiņa salīdzinājumiem un “mīkstajām” precēm (lauksaimniecības produktiem).

IMF Primary Commodity Prices (data.imf.org) aptver enerģiju, metālus un lauksaimniecību.

Macrotrends.net ir bezmaksas tīmekļa resurss, kas grafiski attēlo vēsturiskās cenas ar svarīgāko notikumu anotācijām. Lielisks vizuālai izpētei.

CME Group un ICE publicē vēsturiskos fjūčeru datus (daļa bez maksas).

Bloomberg un Refinitiv piedāvā visaptverošu vēsturi, bet prasa maksas abonementus.

---

Bieži uzdotie jautājumi

Kāds ir ilgākais preču “lāču tirgus” mūsdienu vēsturē?

80.–90. gadu “lāču tirgus” rūpniecības precēm un enerģijai ilga aptuveni 15–20 gadus (naftai aptuveni 1980–1998). Reālās lauksaimniecības preču cenas (koriģētas ar inflāciju) lielāko daļu 20. gadsimta ir bijušas ilgtermiņa lejupslīdē, ko pārtrauca atsevišķi cenu lēcieni. Zelts atradās “lāču tirgū” no 1980. gada pīķa (850 USD/oz) līdz 1999. gada zemākajam punktam (~252 USD/oz) — 19 gadus.

Kāpēc naftas cena 2020. gadā kļuva negatīva?

WTI jēlnaftas fjūčeru cena 2020. gada 20. aprīlī kļuva negatīva, jo tuvojās fiziskās piegādes termiņš, bet uzglabāšanas jaudas Kušingā, Oklahomā, bija pilnībā aizpildītas. Turētājiem, kuri nevarēja pieņemt fizisku piegādi, bija jāmaksā pircējiem, lai tie pārņemtu līgumus. Tā bija strukturāla problēma ar fjūčeru mehāniku bezprecedenta pieprasījuma sabrukuma laikā.

Kā 2000. gadu preču uzplaukums salīdzināms ar iepriekšējiem supercikliem?

2000. gadu Ķīnas supercikls bija lielākais mūsdienu vēsturē pēc pieprasījuma apjoma pieauguma no vienas ekonomikas. Ķīnas papildu pieprasījums pēc vara, tērauda, alumīnija un enerģijas pārspēja gan pēckara atjaunošanas boomu, gan 70. gadu boomu. Ķīnas industrializācijas ātrums — 15 gados sasniedzot to, ko Eiropa un Ziemeļamerika darīja 50 gados — padarīja piedāvājuma reakciju hroniski lēnu.

Vai 2020. gados rit jauns preču supercikls?

Daudzi analītiķi 2021. gadā argumentēja, ka sākas jauns supercikls, ko virza: (1) enerģētikas pārkārtošanās (elektromobiļi, vēja turbīnas prasa milzu daudzumu vara, litija, niķeļa, kobalta); (2) nepietiekami ieguldījumi piedāvājumā 2012.–2020. gada periodā; (3) pēc-COVID infrastruktūras stimuli. Situācija 2025. gadā ir neviennozīmīga — vara un enerģētikas metālu pieprasījums saglabājas, taču Ķīnas nekustamā īpašuma sektora vājums ir nomācis tērauda un dzelzsrūdas tirgu.

Kāpēc lauksaimniecības preču ilgtermiņa cenu modelis atšķiras no enerģijas un metāliem?

Lauksaimniecības ražīgums pastāvīgi uzlabojas tehnoloģisko inovāciju dēļ — labākas šķirnes, mēslošanas līdzekļi, precīzā lauksaimniecība, apūdeņošana. Šī ražīguma izaugsme lielākoties kompensē iedzīvotāju skaita pieaugumu, turot reālās lauksaimniecības cenas ilgtermiņa lejupslīdes tendencē. Enerģija un metāli saskaras ar resursu izsīkumu (dziļākas raktuves, zemāka rūdas kvalitāte), ko lauksaimniecība izvairās, jo zemi var izmantot atkārtoti.

---

Galvenie secinājumi

• Preču supercikli ir 10–20 gadus ilgas augstu cenu fāzes, ko izraisa strukturālas izmaiņas globālajā piedāvājumā/pieprasījumā.
• 70. gadu superciklu definēja 1973. gada naftas embargo un 1979. gada Irānas revolūcijas šoki.
• 80.–90. gadu “lāču tirgu” izraisīja piedāvājuma reakcija uz 70. gadu augstajām cenām: Ziemeļjūtas nafta, lauksaimniecības produktivitāte un pēcpadomju alumīnija pārpalikums.
• 2000. gadu Ķīnas supercikls (2001–2011) bija lielākais modernajā vēsturē: varš pieauga 7 reizes, nafta sasniedza 147 USD/barelu.
• 2008. gada krīze izraisīja straujāko sabrukumu: nafta kritās par 80% piecos mēnešos; atkopšanās bija tikpat ātra pēc stimulu ieviešanas.
• 2012.–2020. gada “lāču tirgus” atspoguļoja piedāvājuma reakciju uz 2000. gadu cenām: ASV slānekļa bums un kalnrūpniecības investīciju vilnis.
• 2022. gada Krievijas un Ukrainas krīze bija nozīmīgākais piegādes traucējums kopš 70. gadiem, izraisot Eiropas enerģētikas krīzi.
• Vēsturiskie dati ir brīvi pieejami FRED (fred.stlouisfed.org) un Pasaules Bankas “Pink Sheet”.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: the supply-demand shifts behind each major price move, how traders use historical context in their current analysis and the volatility patterns these cycles create for market participants.