Tūlītējais (spot) tirgus un nākotnes (futures) tirgus: galvenās atšķirības ar piemēriem

Tūlītējā tirgus un nākotnes tirgus definīcija
Tūlītējais (spot) tirgus ir vieta, kur preces tiek pirktas un pārdotas tūlītējai piegādei un norēķiniem — parasti divu darba dienu laikā (T+2). Nākotnes (futures) tirgus ir vieta, kur standartizēti līgumi tiek pirkti un pārdoti piegādei noteiktā nākotnes datumā par noteiktu cenu. Cenu atšķirība starp tūlītējo un nākotnes tirgu (bāze jeb termiņpreču prēmija/atlaide) atspoguļo uzglabāšanas izmaksas, finansēšanas izmaksas un “ērtības ienesīgumu” (convenience yield) — vērtību, kas piemīt fiziskai preces pieejamībai tieši tagad, nevis vēlāk.

---

Satura rādītājs

1. Tūlītējais tirgus: ko patiesībā nozīmē “tūlītējs”
2. Nākotnes tirgus: termiņcena un tās pastāvēšanas iemesli
3. Kāpēc pastāv cenu atšķirība: turēšanas izmaksas
4. Norēķinu mehānika: T+2 pret līguma termiņu
5. Contango: kad nākotnes cena ir augstāka par tūlītējo
6. Backwardation: kad nākotnes cena ir zemāka par tūlītējo
7. Specifiski preču tirgus piemēri
8. Kas izmanto katru no tirgiem
9. Biežāk uzdotie jautājumi
10. Galvenie secinājumi

---

Tūlītējais tirgus: ko patiesībā nozīmē “tūlītējs”

Tūlītējais (spot) tirgus ir vieta, kur jūs pērkat vai pārdodat kaut ko tagad, par šodienas cenu, norēķiniem notiekot ļoti īsā termiņā.

Termins “spot” cēlies no frāzes “on the spot” (uz vietas) — tas nozīmē, ka darījums tiek noslēgts nekavējoties, nevis kādā nākotnes datumā.

Preču tirgos tūlītējie darījumi parasti tiek norēķināti T+2 režīmā (divas darba dienas pēc darījuma datuma). Tas nozīmē:
– Darījums saskaņots pirmdien → skaidra nauda maina īpašnieku un īpašumtiesības tiek nodotas trešdien;
– Darījums saskaņots ceturtdien → norēķini notiek pirmdien (izlaižot brīvdienas).

Pastāv arī izņēmumi no T+2 — daži fizisko preču darījumi tiek norēķināti T+5, T+7 vai pat ilgākā termiņā atkarībā no preces un nepieciešamās loģistikas. Taču tūlītēja darījuma raksturīgākā iezīme ir tā, ka tas paredz piegādi un norēķinus tuvākajā laikā, nevis pēc vairākiem mēnešiem.

Tūlītējā cena atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus — šodienas piedāvājumu, šodienas pieprasījumu, šodienas loģistikas ierobežojumus un pašreizējās tirgus noskaņas. Tas ir skaidrākais iespējamais cenu signāls par to, cik prece ir vērta tieši tagad.

Preču tirgos tūlītējo cenu sauc arī par skaidras naudas cenu (cash price) vai fizisko cenu — termini, kas uzsver, ka darījums ietver faktisku fizisku preču nodošanu par pašreizējām cenām, nevis solījumu apmainīties ar precēm nākotnē.

---

Nākotnes tirgus: termiņcena un tās pastāvēšanas iemesli

Nākotnes (futures) līgums ir šodien noslēgta vienošanās par preces pirkšanu vai pārdošanu par noteiktu cenu noteiktā nākotnes datumā.

Gan cena, gan piegādes datums tiek fiksēti darījuma brīdī. Neviena prece nemaina īpašnieku (un netiek veikts nekāds maksājums) līdz līguma termiņa beigām — izņemot ikdienas tirgus vērtības (mark-to-market) margas korekcijas, kas uztur pozīcijas aktuālas.

Kāpēc kāds vēlētos pirkt vai pārdot preci par cenu, kas saskaņota šodien, ar piegādi pēc vairākiem mēnešiem?

Ražotājiem:
Kviešu audzētājs, kas sēj aprīlī, ražu ievāks tikai septembrī. Ja kviešu cenas starp aprīli un septembri kritīsies, lauksaimnieka ieņēmumi samazināsies. Pārdodot septembra kviešu nākotnes līgumus aprīlī, lauksaimnieks fiksē šodienas cenu septembra piegādei, novēršot cenu nenoteiktību savos plānos.

Patērētājiem:
Maiznīca, kas katru mēnesi pērk kviešus, ir pakļauta cenu svārstību riskam. Nopērkot decembra kviešu nākotnes līgumus iepriekš, maiznīca fiksē izmaksas decembra piegādēm, ļaujot noteikt produkcijas cenas bez bailēm no izejvielu cenu kāpuma.

Tirgotājiem:
Preču tirdzniecības uzņēmums, kas redz cenu neatbilstību starp pašreizējām un nākotnes cenām, var to izmantot — pērkot “spot” un pārdodot nākotnes līgumus, ja nākotnes prēmija pārsniedz uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas, vai pārdodot “spot” un pērkot nākotnes līgumus, ja attiecība ir apgriezta.

Spekulantiem:
Hedge fondi un CTA veic virziena prognozes par to, kurp virzīsies preču cenas, pērkot nākotnes līgumus, ja viņi sagaida cenu pieaugumu, un pārdodot, ja sagaida kritumu — bez jebkāda nodoma darboties ar fizisku preci.

---

Kāpēc pastāv cenu atšķirība: turēšanas izmaksas

Normālos tirgus apstākļos preces nākotnes piegādes cena ir augstāka nekā pašreizējā tūlītējā cena. Šī augstākā cena atspoguļo turēšanas izmaksas (cost of carry) — preces iegādes un uzglabāšanas izmaksas no šā brīža līdz nākotnes piegādes datumam.

Turēšanas izmaksas sastāv no trim komponentiem:

1. Uzglabāšanas izmaksas

Fiziskajām precēm nepieciešama uzglabāšana. Jēlnaftai vajadzīga tvertne. Kviešiem nepieciešams elevators. Zeltam nepieciešams seifs. Katru dienu, kad glabājat preci, jūs maksājat uzglabāšanas maksu. Šīs maksas uzkrājas — līdz brīdim, kad pienāk piegādes datums pēc trim mēnešiem, esat samaksājis par trīs mēnešu uzglabāšanu. Nākotnes cena ietver šīs paredzamās uzglabāšanas izmaksas.

2. Finansēšanas izmaksas (procenti)

Lai nopirktu preci šodien un glabātu to trīs mēnešus, jums ir jāiesaldē kapitāls. Šim kapitālam ir alternatīvās izmaksas — jūs varētu nopelnīt procentus par to. Finansēšanas izmaksas (aptuveni bezriska procentu likme × preces vērtība × laiks) ir otrais turēšanas izmaksu komponents.

3. Ērtības ienesīgums (pretējs spēks)

Ne katrs tirgus dalībnieks vēlas gaidīt trīs mēnešus, lai saņemtu savu preci. Rafinēšanas rūpnīcai jēlnafta vajadzīga šodien, nevis pēc trim mēnešiem. Pārtikas ražotājam kvieši vajadzīgi tūlīt. Preces pieejamības vērtība uzreiz (nevis solījums par piegādi pēc trim mēnešiem) ir ērtības ienesīgums (convenience yield) — tas ir ieguvums, kas kompensē daļu vai visas turēšanas izmaksas.

Attiecība:

Nākotnes cena = Tūlītējā cena + Uzglabāšanas izmaksas + Finansēšanas izmaksas − Ērtības ienesīgums

Kad dominē uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas, nākotnes līgumi tirgojas virs tūlītējās cenas (contango). Kad dominē ērtības ienesīgums (fiziskā prece steidzami nepieciešama tagad), nākotnes līgumi tirgojas zem tūlītējās cenas (backwardation).

---

Norēķinu mehānika: T+2 pret līguma termiņu

Izpratne par to, kad katrs tirgus norēķinās un kāpēc, ir svarīga, lai izprastu, kā tie darbojas praksē.

Kāpēc tūlītējais tirgus norēķinās T+2 (nevis T+0 vai T+1):

Finanšu pasaulē T+2 kļuva par standarta norēķinu ciklu fizisko preču vai finanšu instrumentu īpašumtiesību nodošanas operatīvās sarežģītības dēļ. Ir jāorganizē:
– Maksājums (pārskaitījums);
– Fiziskā piegāde (naftas nosūtīšana, noliktavas kvīts pārsūtīšana);
– Īpašumtiesību nodošana (juridiskā dokumentācija).

Pat ar mūsdienu banku sistēmām divas darba dienas ir praktiskais minimums, lai šos procesus organizētu uzticami. Daži tirgi virzās uz T+1 finanšu instrumentiem, taču fizisko preču tirgi parasti paliek pie T+2 vai ilgāka termiņa, jo loģistika prasa laiku.

Forex (valūtas) tūlītējie darījumi tiek norēķināti T+2 tā paša iemesla dēļ — banku norēķini dažādās laika joslās un valūtās prasa divas darba dienas.

Kāpēc nākotnes līgumi norēķinās līguma termiņa beigās:

Nākotnes līgumi pēc definīcijas ir termiņlīgumi — tie nosaka nākotnes datumu. Norēķini līguma termiņa beigās ietver:
– Fiziski norēķināmiem līgumiem: faktisku preces piegādi noteiktā piegādes punktā (Cushing priekš WTI, COMEX glabātavas zeltam, CBOT apstiprināti elevatoriem graudiem). Tas prasa, lai pārdevējam būtu sagatavota fiziskā prece un pircējs organizētu tās pieņemšanu. Loģistikas un uzglabāšanas pasākumi prasa laiku, tāpēc nākotnes līgumu piegādes procesi parasti ilgst visu piegādes periodu (bieži vien pilnu kalendāro mēnesi);
– Skaidrā naudā norēķināmiem līgumiem: vienu naudas maksājumu, kas balstīts uz galīgo norēķinu cenu (atsauces indekss vai biržas publicētā cena). Nekādas fiziskas preces nav iesaistītas — tikai nauda.

Atstatums starp darījuma datumu un norēķinu datumu nākotnes tirgos tiek mērīts mēnešos, nevis dienās — un tā ir noteicošā īpašība, kas padara termiņcenu pārvaldību iespējamu.

---

Contango: kad nākotnes cena ir augstāka par tūlītējo

Contango ir normāls tirgus stāvoklis lielākajai daļai uzglabājamo preču. Contango gadījumā ilgāka termiņa nākotnes līgumi tirgojas virs tūlītējās cenas. Nākotnes cenu līkne slīpējas uz augšu.

Kas izraisa contango:

1. Uzglabāšanas izmaksas laika gaitā uzkrājas. Ja jēlnaftas uzglabāšana maksā 0,50 $/barelī mēnesī, līgumam 6 mēnešus uz priekšu jābūt novērtētam aptuveni 3,00 $/barelī virs tūlītējās cenas (ja visi citi faktori ir vienādi).
2. Finansēšanas izmaksas laika gaitā summējas. Ja bezriska likme ir 5 % gadā un jēlnaftas cena ir 80 $/barelī, finansēšanas izmaksas 6 mēnešiem ir aptuveni 2,00 $/barelī.
3. Ērtības ienesīgums ir zems — pircējiem nav akūts piegādes trūkums, tāpēc viņi nav gatavi maksāt prēmiju par tūlītēju piegādi.

Kopējās turēšanas izmaksas ≈ 5,00 $/barelī 6 mēnešu laikā → decembra jēlnaftai vajadzētu tirgoties aptuveni 5,00 $ virs jūnija tūlītējās cenas.

Contango kā uzglabāšanas signāls:

Kad contango ir pietiekami liels, lai segtu uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas (plus peļņas normu), tirgotājiem kļūst izdevīgi veikt “cash-and-carry” darījumu — pirkt fizisko preci šodien, novietot to noliktavā un vienlaikus pārdot nākotnes līgumu, fiksējot starpību (spread). Šī darbība aizpilda noliktavas tvertnes un galu galā ierobežo to, cik plašs contango var kļūt.

2020. gada naftas contango bija ekstremāls — 2020. gada martā-aprīlī jēlnaftas nākotnes līgumi jūnija piegādei bija 20–30 $/barelī dārgāki par maija līgumiem, jo fiziskais piedāvājums pilnībā pārpludināja pieejamās uzglabāšanas vietas. Katra pieejamā tvertne, kuģis un krātuve bija pilna, jo COVID dēļ pieprasījums sabruka.

Ietekme uz nākotnes līgumu pozīciju “rollēšanu”:

Investoram, kuram ir “garā” jēlnaftas nākotnes pozīcija contango apstākļos, katru mēnesi jāveic pozīcijas “rollēšana” (jāpārdod līgums, kura termiņš beidzas, un jāpērk nākamā mēneša līgums). Tā kā nākamais mēnesis ir dārgāks, katra “rollēšana” izmaksā naudu. To sauc par negatīvu roll ienesīgumu — fonds zaudē vērtību tikai tāpēc, ka tur contango nākotnes pozīciju, pat ja tūlītējā cena paliek nemainīga.

---

Backwardation: kad nākotnes cena ir zemāka par tūlītējo

Backwardation rodas, kad tūlītējā cena (vai tuvākā mēneša nākotnes cena) tirgojas virs ilgāka termiņa nākotnes līgumiem. Nākotnes cenu līkne slīpējas uz leju.

Kas izraisa backwardation:

Backwardation signalizē par fizisku deficītu vai steidzamību. Kad tūlītējais piedāvājums ir ierobežots un pircēji ir gatavi maksāt prēmiju, lai saņemtu preci tagad, nevis vēlāk, tuvākā termiņa cenas paceļas virs nākotnes cenām.

Situācijas, kas veicina backwardation:
– Piegādes traucējumi (cauruļvada avārija, ģeopolitiski notikumi), kas samazina tūlītējo piedāvājumu;
– Sezonāls pieprasījuma pīķis (ziemas apkures pieprasījums pēc dabasgāzes; vasaras braukšanas pieprasījums pēc benzīna);
– OPEC+ ražošanas samazinājumi, kas samazina tūlītējo piedāvājumu;
– Uzglabāšanas līmeņi piegādes punktos (Cushing, LME noliktavas) zemā līmenī;
– Paredzams preču deficīta mazinājums turpmākajos mēnešos (tāpēc nākotnes cenas neaug tik strauji kā tūlītējā cena).

Backwardation kā piegādes saspīlējuma signāls:

Kad Brent jēlnafta atrodas backwardation stāvoklī — tuvākais mēnesis ir par 3–5 $/barelī augstāks par 12 mēnešu nākotnes cenu — tas parasti norāda, ka fiziskais tirgus ir saspringts: naftas pārstrādes rūpnīcas konkurē par pieejamajām kravām, krājumi samazinās, un nav pārpalikuma, ko novietot uzglabāšanā.

Pozitīvs roll ienesīgums backwardation stāvoklī:

Preču fondam, kas tur “garās” nākotnes pozīcijas backwardation stāvoklī, “rollēšana” ir izdevīga: tiek pārdots līgums, kura termiņš beidzas (cena ir augsta) un pirkts nākamais mēnesis (cena ir zemāka). Katra “rollēšana” rada vērtību, nevis maksā. Šis pozitīvais roll ienesīgums ir viens no iemesliem, kāpēc preču fondu pārvaldnieki dod priekšroku tirgiem, kas atrodas backwardation stāvoklī.

---

Specifiski preču tirgus piemēri

WTI jēlnafta: “Spot” pret NYMEX CL decembri

WTI “spot” (Dated WTI vai CMA, kas aprēķināts no tuvākā CL līguma) pret decembra NYMEX CL nākotnes līgumiem:

Normālā piedāvājuma vidē WTI decembra līgumi tirgojas par 2–5 $/barelī virs tūlītējās cenas, atspoguļojot 6 mēnešu uzglabāšanas un finansēšanas izmaksas. 2020. gada COVID contango laikā decembra līgumi tirgojās par 15–20 $/barelī virs maija tūlītējās cenas. 2022. gada OPEC samazinājumu un piedāvājuma saspīlējuma laikā Brent bija backwardation stāvoklī — tuvākais mēnesis bija par 3–7 $/barelī augstāks par 6 mēnešu nākotnes cenu.

Zelts: LBMA “Spot” pret COMEX decembri

Zelta “spot” (LBMA AM/PM fiksings) pret COMEX decembra zelta nākotnes līgumiem (GC):

Zelts gandrīz vienmēr atrodas contango stāvoklī, jo zeltam ir augstas uzglabāšanas drošības izmaksas un nozīmīgas finansēšanas izmaksas (fiziskā zelta turēšana seifā iesaldē kapitālu). 6 mēnešu nākotnes līgumam paredzamā nākotnes prēmija ir aptuveni spot × (bezriska likme + uzglabāšanas likme) × 6/12. Ja zelta cena ir 2000 $/oz, 5 % gada likme un 0,5 % gada uzglabāšanas maksa, 6 mēnešu prēmijai jābūt aptuveni 2000 $ × 0,0275 = 55 $/oz. COMEX decembra zelts parasti tirgojas par 50–80 $ virs “spot” cenas, kad bezriska likmes ir ap 4–5 %.

Zelts gandrīz nekad nenonāk backwardation stāvoklī normālos apstākļos, jo ērtības ienesīgums tūlītējai zelta piegādei ir ļoti zems — tam nav tāda industriālā pielietojuma steidzamības, kas padarītu to būtiski svarīgu īpašumā tieši tagad, nevis pēc trim mēnešiem.

Kukurūza: CBOT “Spot” pret decembra kukurūzas nākotnes līgumiem

CBOT “spot” kukurūza (skaidras naudas kukurūza galvenajos bāzes punktos, piemēram, Čikāgā vai Līča reģionā) pret decembra kukurūzas nākotnes līgumiem (ZC):

Pēc ražas novākšanas (oktobris līdz marts) kukurūza parasti atrodas contango stāvoklī — nākamā gada decembra līgums tirgojas virs pašreizējā tuvākā līguma, atspoguļojot uzglabāšanas izmaksas. Pirms ražas novākšanas (jūnijs–augusts), kad vecās ražas krājumi ir viszemākie un jauna raža ir drīz gaidāma, bet vēl nav pieejama, kukurūza dažkārt nonāk backwardation stāvoklī, jo gala lietotāji konkurē par ierobežotajiem vecās ražas krājumiem.

Kukurūzas nākotnes līgumu līkne arī rāda sezonālus modeļus — jūlija līguma (vecā raža) pret decembra līgumu (jaunā raža) starpība atspoguļo pāreju no vecās ražas uz jauno, ar iespējamām būtiskām cenu atšķirībām, ja tiek prognozēta ražas neveiksme.

---

Kas izmanto katru no tirgiem

Tūlītējā tirgus lietotāji:

• Fizisko preču pircēji ar tūlītējām vajadzībām: rafinēšanas rūpnīca, kurai beigušies jēlnaftas krājumi un jāpērk “spot” tirgū. Pārtikas ražotājs, kam vajadzīgi kvieši šodienas ražošanas pasūtījumiem. Tirgotājs, kas pārdod “spot” kravu ar fiziskas piegādes saistībām.
• Cenu noteikšanas atsauce: pat nākotnes līgumu tirgotāji pastāvīgi uzrauga tūlītējās cenas kā enkuru godīgai nākotnes cenu noteikšanai.
• Īstermiņa arbitrāžas tirgotāji: tirgotāji, kas izmanto nelielas cenu atšķirības starp “spot” tirgiem dažādās vietās vai valūtās.

Nākotnes tirgus lietotāji:

• Ražotāji, kas nodrošina (hedžē) nākotnes pārdošanu: lauksaimnieki, naftas ražotāji, ieguves rūpniecības uzņēmumi fiksē nākotnes ražošanas cenas.
• Patērētāji, kas nodrošina (hedžē) nākotnes pirkumus: aviokompānijas, pārtikas ražotāji, industriālie patērētāji fiksē nākotnes izejvielu izmaksas.
• Tirgotāji, kas pārvalda krājumu riskus: preču tirdzniecības uzņēmumi izmanto nākotnes līgumus, lai nodrošinātu savu fizisko portfeli — kad tiem pieder fiziska prece, tie parasti pārdod nākotnes līgumus, lai neitralizētu cenu riskus.
• Finanšu spekulanti: hedge fondi, CTA un makro tirgotāji, kas izmanto virziena prognozes par preču cenām bez jebkādas fiziskas preču iesaistes.
• Indeksu fondu investori: pasīvā ieguldīšana preču tirgos, izmantojot garās nākotnes pozīcijas diversificētos preču indeksos.

Hedžētāju un spekulantu mijiedarbība ir tas, kas ļauj nākotnes tirgiem darboties. Hedžētāji nodod risku; spekulanti to uzņemas apmaiņā pret peļņas iespēju. Bez spekulantiem, kas ir gatavi uzņemties otru pusi hedžētāju darījumos, likviditāte hedžēšanai nebūtu pietiekama.

---

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tūlītējā cena ir tā pati skaidras naudas cena?

Preču tirgos — jā, šie termini tiek lietoti kā sinonīmi. Abi attiecas uz cenu tūlītējai piegādei un īstermiņa norēķiniem. Dažādas nozares izmanto atšķirīgu terminoloģiju: naftas tirgotāji saka “Dated Brent” vai “WTI spot”; graudu tirgotāji saka “cash corn” vai “cash soybeans”; metālu tirgotāji saka “LME cash” (nozīmē spot LME biržā). Tie visi atsaucas uz pašreizējo tirgus cenu fiziskai preces piegādei.

Vai tūlītējā cena var būt augstāka par nākotnes cenu?

Jā — tas ir backwardation stāvoklis. Lielākajai daļai uzglabājamo preču tas ir retāk sastopams nekā contango, taču tas regulāri notiek enerģētikas un lauksaimniecības tirgos piegādes traucējumu, sezonālu pieprasījuma pīķu vai neparasti zemu krājumu laikā. Precēm, kuras nevar uzglabāt (elektroenerģija, ātri bojājošās preces), backwardation un contango ir atšķirīgas interpretācijas, jo uzglabāšana nav iespējama.

Kāpēc contango kaitē preču ETF investoriem?

Preču ETF, kas tur nākotnes līgumus (nevis fizisko preci), katru mēnesi jāveic pozīciju “rollēšana” — pārdodot līgumu, kura termiņš beidzas, un pērkot nākamo. Contango stāvoklī nākamā mēneša līgums ir dārgāks. Katru reizi ETF pērk par augstāku cenu nekā pārdeva. Laika gaitā šis “negatīvais roll ienesīgums” grauj ETF vērtību, pat ja tūlītējās preču cenas paliek nemainīgas. Tāpēc ilgtermiņa preču ETF ienesīgums bieži atpaliek no tūlītējās cenas izmaiņām — “rollēšanas” izmaksas ir slogs sniegumam.

Kas ir “bāze” (basis) un kā tā attiecas uz tūlītējo un nākotnes tirgu?

Bāze = tūlītējā cena (vietējā skaidras naudas cena) − tuvākā nākotnes līguma cena. Bāze atspoguļo vietējos piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus, transporta izmaksas un kvalitātes atšķirības. Pozitīva bāze nozīmē, ka vietējā skaidras naudas cena ir virs nākotnes līgumu cenas (vietējais pieprasījums ir spēcīgs vai piedāvājums ir ierobežots). Negatīva bāze nozīmē, ka vietējā skaidras naudas cena ir zemāka par nākotnes līgumiem (vietējais piedāvājums ir pārpilns vai transports uz tirgu ir dārgs). Bāze ir tilts starp standartizēto nākotnes cenu un realitāti par to, cik konkrēta prece maksā noteiktā vietā.

Kāpēc T+2 pastāv, ja elektroniskie maksājumi ir tūlītēji?

Lai gan pats maksājums var tikt nokārtots ātri, ar to saistītie juridiskie un operatīvie procesi prasa laiku. Darījuma informācijas apstiprināšana, darījuma partnera kredītspējas pārbaude, dokumentācijas izsniegšana un apstiprināšana, kā arī fiziskās noliktavu kvīšu vai cauruļvadu nomināciju pārsūtīšanas organizēšana prasa laiku. Fizisko preču tirgos loģistika, kas nepieciešama piegādes organizēšanai (cauruļvadu nominācijas, kuģu plānošana, noliktavu instrukcijas), nosaka nepieciešamību pēc vismaz T+2, pat ja pats maksājums teorētiski varētu būt tūlītējs. Daži skaidrā naudā norēķināmi finanšu nākotnes līgumi tiek nokārtoti tajā pašā dienā termiņa beigās, bet fiziskā piegāde vienmēr prasa vairāk laika.

Vai zelts vienmēr ir contango stāvoklī?

Praksē gandrīz vienmēr. Zelta unikālā īpašība ir tāda, ka esošie virszemes krājumi (tiek lēsti virs 200 000 tonnām visā pasaulē) ievērojami pārsniedz gada ieguvi (aptuveni 3 300 tonnas), un, atšķirībā no industriālajiem metāliem, zelts netiek patērēts — tas tiek uzkrāts. Tas nozīmē, ka zelta aizdevēji vienmēr var aizņemties zeltu no zelta turētājiem (centrālajām bankām, ETF, zelta bankām) un pārdot to “spot” tirgū, ieguldot ieņēmumus un maksājot zelta nomas likmi. Šī arbitrāžas darbība saglabā zelta nākotnes līgumu cenas atbilstoši turēšanas izmaksām un novērš backwardation normālos apstākļos. Izņēmumi ir ārkārtīgi neparasti likviditātes notikumi, kad fiziskais zelts kļūst ļoti steidzami nepieciešams.

---

Galvenie secinājumi

• Tūlītējais tirgus ir paredzēts tūlītējai piegādei, norēķinoties T+2 (divas darba dienas pēc darījuma); nākotnes tirgus ir paredzēts piegādei noteiktā nākotnes datumā, norēķinoties līguma termiņa beigās pēc vairākiem mēnešiem.
• T+2 norēķinu konvencija “spot” tirgos atspoguļo praktisko laiku, kas nepieciešams maksājumu, īpašumtiesību nodošanas un fiziskās piegādes loģistikas organizēšanai — tā nav tehnoloģiska nepilnība.
• Cenu starpība starp tūlītējo un nākotnes tirgu atspoguļo turēšanas izmaksas: uzglabāšanas izmaksas + finansēšanas izmaksas − ērtības ienesīgums. Kad dominē turēšanas izmaksas, nākotnes cena ir virs “spot” (contango). Kad dominē ērtības ienesīgums, nākotnes cena ir zem “spot” (backwardation).
• Contango (nākotnes cena virs “spot”) ir normāls stāvoklis lielākajai daļai uzglabājamo preču, kad piedāvājums ir pietiekams un uzglabāšana pieejama. Liels contango liecina par pārprodukciju vai vāju pieprasījumu.
• Backwardation (nākotnes cena zem “spot”) liecina par fiziskā tirgus saspīlējumu — pircēji maksā prēmiju par tūlītēju piegādi, jo piedāvājums ir mazs. Tas bieži sakrīt ar OPEC ražošanas samazinājumiem, piegādes traucējumiem vai sezonāliem pieprasījuma pīķiem.
• Reāli piemēri: WTI “spot” pret NYMEX decembra CL (parasti 2–5 $/bbl contango līdzsvarotā tirgū; 2020. gadā ekstrēms); LBMA zelta “spot” pret COMEX decembra GC (parasti 50–80 $/oz contango pie pašreizējām procentu likmēm); CBOT skaidras naudas kukurūza pret decembra ZC (sezonālas svārstības starp contango un backwardation).
• Tūlītējie tirgi kalpo pircējiem ar tūlītējām fiziskām vajadzībām un cenu atklāšanai; nākotnes tirgi kalpo ražotājiem un patērētājiem nākotnes izmaksu un ieņēmumu hedžēšanai, kā arī spekulantiem, kas nodrošina likviditāti.
• Preču ETF investori contango tirgos saskaras ar negatīvu roll ienesīgumu — strukturālu slogu ienesīgumam, kas liek ilgtermiņa preču ETF sniegumam atšķirties no tūlītējās cenas dinamikas.

Related Reading

To deepen your understanding of the topics covered in this article, explore these related guides: how the price curve connects prompt and deferred delivery months, the settlement process when a futures buyer actually takes the goods, how the physical market underpins exchange-traded pricing and the collateral mechanics that keep both markets running.